PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

6202.jpeg
12. maija pēcpusdienā gaidāms skolotāju protesta pasākums, kurā piedalīšoties 5000 skolotāju un arī augstskolu mācībspēku.

Tā kā pasākums sāksies pulksten 14, mācību process skolās protestu dēļ netiks traucēts. Kā ierasts, skolotāji pieprasa lielāku algu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šā gada pedagogu algu kārtējais ugunsgrēks gan ir nodzēsts. Iztrūkstošie 2,5 miljoni eiro, kas bija nepieciešami, lai pedagogu algas saglabātos līdzšinējā līmenī un no septembra būtu iespējams minimālo atalgojumu par slodzi pacelt līdz 420 eiro, pēc vairāku mēnešu stīvēšanās un strīdiem starp Finanšu ministriju (FM) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) atrasti budžetā. Valdība jau atbalstījusi IZM priekšlikumu privātiem bērnudārziem paredzēto neizlietoto dotāciju pārdalīt par labu skolotāju algām.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzīst, ka gūts labums jau no protestu izsludināšanas vien: uzreiz atrasti 2,5 miljoni. Taču kopumā skolotāji joprojām nav apmierināti. "Esam satraukti, jo nākamo gadu budžetā neredzam finansējumu, par ko apmaksāt kvalifikācijas pakāpes skolotājiem, neredzam ne jauno darba samaksas aprēķināšanas modeli, ne finansējumu, par ko to īstenot," teica I. Mikiško.

Kaut arī IZM izveidotā darba grupa sola, ka jaunais skolotāju algu aprēķināšanas modelis būs gatavs līdz maija beigām, pagaidām netiek sniegta pat aptuvena informācija, kāds šis modelis varētu būt. Arī ar esošo atalgojuma sistēmu skolotāji negrasās samierināties. "Man ir kauns ārvalstu partneriem stāstīt, ka skolotāju atalgojums ir 420 eiro mēnesī, ne jau nedēļā," tā I. Mikiško. Piemēram, Igaunijā minimālā skolotāju alga ir 800 eiro.

Pieminētie 420 eiro, kas ir minimālā summa, ko no 1. septembra pedagogiem būtu jāsaņem par slodzi, gan nav visa alga, bet samaksa par 21 kontakstundas nedēļā vadīšanu. Pedagogi saņem arī dažādas piemaksas par pārējo pienākumu veikšanu. LIZDA pārstāvji uzsver, ka mazajās skolās, kur ir neliels skolēnu skaits un līdz ar to mazs finansējums, pedagogi bieži vien iztiek bez piemaksām. Toties, pēc FM aprēķiniem, piemaksas ir būtiska skolotāju algas sastāvdaļa: pat 38 procenti no pedagogu atalgojuma. Protesta pasākumā skolotāji pirmkārt vēlas cīnīties tieši par godīgāku piemaksu maksāšanu. LIZDA aprēķinājusi, ka vidēji 18 stundas nedēļā pedagogi strādā kā misionāri – par velti. Piemēram, valsts apmaksā tikai divas stundas, lai skolotājs sagatavotos 21 kontaktstundai nedēļā. Patiesībā skolotājs tam velta vairāk laika. Veicot pienākumus, par kuriem samaksa ir nepilnīga, skolotāji mēnesī vidēji zaudējot 300 eiro.

Pēc pedagogu domām, būtiski jāaug finansējumam, ko valsts atvēl skolotāju algām. Taču paredzams, ka nākamgad tas pieaugs tikai par diviem procentiem. FM pastāv uz to, ka kopumā valsts atvēlētais finansējums ir pietiekams.