PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

7970.jpeg
Foto: alexraths / 123RF
Trešdien, 25. februārī, interesenti tika iepazīstināti ar pētījuma par pieaugušo iesaistīšanos un atgriešanos mūža mācīšanās procesā rezultātiem. 

Pētījumā Jaunu izaicinājumu un to risināšanas iespēju identificēšana un analīze, kas ietekmē pieaugušo (18-24 gadi) iesaistīšanos (atgriešanos) mūža mācīšanās procesā analizētas vakara (maiņu) skolas kā otrās iespējas jeb pieaugušo izglītības labā prakse Eiropas un pasaules starptautiski salīdzinošā perspektīvā. Rezultāti tika prezentēti Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas zinātņu fakultātē (LU PPMF).

Pedagoģijas zinātniskā institūta pētnieks Manuels Fernandezs uzskata, ka vakarskolās notiek ļoti augstvērtīgs darbs, to līmenis ir ārkārtīgi labs, taču sabiedrība to nenovērtē. "Ja vispārizglītojošās skolās izmantotu tās pašas metodes un pieejas kā vakarskolā, būtu daudz mazāk agrīni skolu pametušo cilvēku. Vakarskolas dara ļoti labu darbu, kas ir mazpazīstams,” komentē M. Fernandezs. Viņaprāt, vakarskolām jābūt aktīvākām, lai sabiedrībā šīs skolas neuzskatītu par nekvalitatīvām.

Latvijas Universitātes profesore Irina Maslo uzsvēra, ka ir dažādi iemesli, kādēļ cilvēki agrīni pamet mācības. Ierastais iemesls ir atpalikšana mācībās, kas noved pie izslēgšanas no skolas. Otrs iemesls ir labprātīga mācību pamešana personisku iemeslu dēļ. “Arī ļoti erudīti cilvēki, kuri grib ietaupīt savu laiku, pievērsties citām nodarbēm, izvēlas vakarskolas,” pauž I. Maslo.

Latvijas Universitātes profesore arī akcentēja vakarskolu priekšrocības. Viņasprāt, cilvēks, kurš visu laiku skolā juties kā sliktākais, nonākot vakarskolā, jūtas novērtēts, turklāt viņam ir lielāka iespēja nokļūt skolu olimpiādēs. Jebkurš vēlas būt labs, novērtēts, vajadzīgs. Taču Rīgas skolām īpaši raksturīgas ir sacensības, reitingi,” uzskata I. Maslo.

Savukārt Ventspils vakara vidusskolas direktore Ija Lasmane sacīja, ka “vakarskolām ir jādod iespēja daudz vairāk laiku veltīt individuālajām konsultācijām, jo katram ir savas vajadzības. Protams, skolotājiem par ir to ir jānodrošina pienācīga samaksa”.

Viens no projekta uzdevumiem bija identificēt jaunus izaicinājumus un šķēršļus un to pārvarēšanas iespējas, kas jāņem vērā, definējot izglītības politiku attiecībā uz pieaugušo ar nepabeigtu pamata vai vidējo izglītību iesaistīšanu izglītības procesā. Pētījuma gaitā 2011.-2013. gadā veikta sarežģīto mācību priekšmetu mācīšanās; pieaugušo izglītotājiem nepieciešamo kompetenču; e-mācīšanās un mācīšanās darba vietai situācijas analīze Latvijas nacionālā konteksta un Āzijas un Eiropas (ASEM) valstu mūžizglītības perspektīvā, izzinot priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu un vakara skolotāju viedokļus.  2014. gadā veikta  reģionālajās fokusa grupas diskusijās un intervijās iegūtā informācija par to, kas kavē un kas sekmē pieaugušo  mācīšanos.