Nezinot drošības un medijpratības pamatprincipus, bērns arī internetā var sāpināt citus, izjust bailes vai izpaust tādu informāciju, kas vēlāk vecākiem nodara zaudējumus reālajā dzīvē. SuperToms un SuperAnna, kas pērn mācīja par drošību reālajā dzīvē, šoruden vecākus, bērnus un pedagogus iepazīstina ar piecām superspējām, kas nepieciešamas drošiem soļiem digitālā pasaulē. Superspēju iegūšanai bērnam jāzina atbildes uz pieciem jautājumiem:

„Ko internetā nedrīkst teikt svešiniekam?” Saziņa internetā ir kā saziņa klātienē. Pat ja sociālajos medijos ir atrakstījis svešinieks, kura profilu rotā jauks kaķēna attēls, nedrīkst izpaust informāciju, ko neatklātu katram pretimnācējiem uz ielas – bērnudārza vai skolas adresi, mājas adresi, nedrīkst sūtīt savas fotogrāfijas vai video, piekļuves paroles un tamlīdzīgu informāciju. Lai gan nereti internetam gribas uzticēt savas skumjas un prieku, vēlams pārrunāt, vai bērnam ir prātīgi publicēt sociālajos medijos ierakstu, ka viņš mājās ir viens un garlaikojas, jo vecāki pārnāks vēlu vakarā. Vai sociālajos medijos / Whatsapp saziņas grupās ir jāpaziņo, ka nesen ir nopirkts jauns televizors, bet nesanāks to skatīties, jo visa ģimene dosies atvaļinājumā uz laukiem?

 

Otrs jautājums „Kad saukt palīgā pieaugušo, kam uzticies?” ir aicinājums bērnam vērsties pie pieaugušā, ja interneta lietošana ir izraisījusi neziņu, satraukumu, bailes vai citas nepatīkamas emocijas. Sākot ar ikdienišķu gadījumu, kad uz ekrāna pēkšņi parādās dialoglodziņš ar piedāvājumu lejupielādēt kādu programmu (potenciālu vīrusu), paziņojums svešvalodā par uzvaru loterijā kā 100 000.lapas apmeklētājam, un beidzot ar situāciju, kad jauniegūts virtuālais „draugs” aicina uz satikšanos.

 

Trešais jautājums „Kas internetā var būt mānīgs?” rosina ar bērnu pārrunāt atšķirības starp reālo dzīvi un to, ko varam ieraudzīt ar kāda ekrāna starpniecību – vai tas būtu kino, neticami reklāmas solījumi, vai Youtube publicēts pārdroša trika ieraksts. Vai ziloņi tiešām lido tā kā tas ir uzzīmēts animācijas filmā? Vai jebkurš var braukt ar velosipēdu pa gaisā nostieptu trosi un noturēt līdzsvaru? Vai dzīvē pa puķu virteni var nolaisties no augsta torņa un nenokrist? Šie ir tikai daži no piemēriem, lai iesāktu sarunu par ekrānā redzētajām brīnumlietām. Pirms vairākiem gadiem, kad popularitāti piedzīvotāju teletūbiju raidījums, līdzīgas diskusijas radās par pārraides noslēgumā atainoto teletūbiju ielekšanu savā mājā no tās jumta lūkas jeb atvēruma kalna virsotnē.

 

Ceturtais jautājums „Kā uzvesties internetā?” ir atgādinājums, ka arī internetā – neredzot cilvēku klātienē – izteiktie apvainojumi vai nejauki komentāri pie attēliem var sāpināt. Bērniem ir svarīgi apzināties, ka anonimitāte internetā ir tikai šķietama. Tāpēc atbilde uz jautājumu, kā uzvesties internetā, ir – tāpat kā dzīvē, satiekot cilvēku klātienē.

 

Piektais jautājums „Kā internets var palīdzēt?” radina bērnus pie izpratnes, ka internets nav paredzēts tikai spēlēm un citām izklaidēm, bet var palīdzēt papildināt zināšanas, noskaidrot informāciju mājasdarbiem, uzzināt sporta sacensību rezultātus, ēdienu receptes u.tml. Bērnu un pusaudžu medijpratības pētījums rāda, ka 40% no aptaujātajiem vairāk nekā 1200 bērniem un pusaudžiem katru dienu internetu izmanto bezmērķīgi, pavadot laiku interneta vietnēs bez noteikta nolūka. To veicina arī interneta algoritmi, kas pēc viena noskatīta video, piedāvā jau sarakstu ar nākamajiem. Tomēr jau kopš mazotnes ir vērts bērnos veidot izpratni, ka internets var būt palīgs un izmantojams arī jēgpilniem mērķiem, ne tikai laika īsināšanai.

 

„Supervaroņi internetā!” ir Valsts policijas 2017. gadā aizsāktās kampaņas „Supervaronim nepazust!” turpinājums, kas veidots, spēkus apvienojot vairākiem partneriem – Valsts policijai, Kultūras ministrijai, Latvijas Drošāka interneta centram, „Balta”, „Rimi” un „Deep White”. Kampaņas mērķis ir veicināt bērnu medijpratību un drošību internetā, informējot gan bērnus, gan pieaugušos par riskiem un iespējām interneta vidē. Tās ietvaros ir izveidoti pieci video, kas 5–8 gadus veciem bērniem māca izprast dažādas situācijas, ar kurām viņi varētu saskarties internetā. Kampaņas materiāli pieejami mājaslapā. Metodiskos materiālus darbam ar pirmsskolas un sākumskolas audzēkņiem jau š.g. 27.septembrī Kultūras ministrija elektroniski nosūtījusi uz apmēram 1450 pirmsskolas izglītības iestādēm un vispārizglītojošajām skolām, kas īsteno sākumskolas programmu, kā arī apmēram 110 latviešu diasporas nedēļas nogales skolām.

Autore: Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas medijpratības eksperte Klinta Ločmele.