U. Sukovskis ziņu aģentūrai LETA norādīja, ka tik zemu noteiktā latiņa skolēnus mācībām un pūlēm nemotivē. Turklāt it kā sekmīgi nokārtotais eksāmens, kas vāji pārvarējis šo līmeni, liecina, ka tā kārtotājam zināšanu praktiski nav.

U. Sukovskis skaidroja, ka zemās sekmības prasības eksāmenos rada problēmas turpmākajās studijās.

"Sākas pārmetumi - kā tad tā, līdz šim skaitījās sekmīgs ar tik niecīgām zināšanām, bet universitātē, lūk, pasaka, ka ir nesekmīgs," sacīja U. Sukovskis.

Tomēr procentu kāpināšana sekmīgi nokārtotam eksāmenam ir komplekss jautājums, kas aptver gan augstskolu studiju programmu prasības, gan skolēnu sagatavošanu skolas līmenī, gan arī mācību priekšmetu standartu prasības.

U. Sukovskis skaidroja, ka nepieciešams izmērīt skolēnu patiesās zināšanas visos mācību priekšmetos, jo pašlaik īstā aina, visticamāk, nav zināma.

Centralizēto eksāmenu rezultāti ķīmijā un fizikā nepasaka neko par skolēnu zināšanām šajos mācību priekšmetos Latvijā. Ja ķīmijas un fizikas eksāmenos šogad uzrādīti attiecīgi 59,48% un 51,21% augsti rezultāti, tad tie parāda vien nepilna 1000 skolēnu zināšanas, skaidroja U. Sukovskis.

Viņš uzskata, ja eksāmenu fizikā un ķīmijā kārtotu visi 12.klašu skolēni, iegūtais vērtējums būtu vairākkārtīgi zemāks. "Vai mēs baidāmies noskaidrot reālo situāciju? Būtu labāk zināt šo reālo situāciju, lai varētu zināt, ko lietas labā darīt. Citādi mēs paši sevi mānām," sacīja U. Sukovskis.

RTU mācību prorektors uzsvēra, ka vājās zināšanas negatīvi ietekmē studiju procesu, kā arī apgrūtina studiju beigšanu. Augstskolai nākas "lāpīt zināšanu caurumus", kas radušies skolās, tādējādi zaudējot laiku un resursus. U. Sukovskis uzskata, ka zemais zināšanu līmenis ir problēma valstī, turklāt sagatavotībai eksaktajos mācību priekšmetos jābūt augstākai.