PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

7093.jpeg
Foto: stockbroker / 123RF
Lielbritānija kļuvusi par pirmo no pasaules ekonomiski attīstītajām valstīm, kur skolās programmēšanu bērniem sāk mācīt jau no piecu gadu vecuma. 

Ziņu aģentūra AFP norāda, ka jaunāko klašu skolēniem, protams, nenākas apgūt sarežģītās programmēšanas valodas - viņi mācās strādāt ar vienkāršām programmām un aplikācijām, kas ļauj pašiem komandēt datoru ekrānos redzamos virtuālos tēlus.

""Skolotāj! Mums izdevās panākt, ka viņš spļauj uguni!" - priecīgi iekliedzas 10 gadu vecais Džo (Joe), rādot uz sava klēpjdatora ekrānu. Viņa animētais drakons patiešām spļauj liesmas senās Grieķijas varoņa Hērakla virzienā. Klase sajūsmā noelšas, un bērni kādā Londonas skolā turpina vēl cītīgāk pētīt, kādas komandas izmantojamas, lai izstrādātu virtuālās kaujas. Tās nav speciālās nodarbības, bet gan ikdienišķs skats visās Anglijas skolās, kur kopš septembra programmēšana kļuvusi par vienu no obligātajiem mācību priekšmetiem un tiek pasniegta jau sākot ar piecu gadu vecumu," raksta AFP.

Ziņu aģentūra atgādina, ka pērn veiktajā mūsdienīgo tehnoloģiju uzņēmēju aptaujā noskaidrojies, ka 45% uzņēmēju par savu lielāko problēmu uzskata pietiekami kvalificētu darbinieku trūkumu. Valdība viņu sacītajā ir ieklausījusies, un, piemēram, finanšu ministrs Džordžs Osborns (George Osbourne) paziņojis, ka 21. gadsimtā prasme pašam programmēt savu datoru vairs nav apsveicamas papildu iemaņas, bet gan dzīves nepieciešamība. Valdības ātro reakciju ieviešot programmēšanu kā obligāto mācību priekšmetu uzslavējuši daudzi uzņēmēji - to vidū arī Alekss Houps (Alex Hope). Viņa vadītā specefektu kompānija Double Negative saņēmusi prestižo kino balvu Oskars, tajā pašlaik strādā aptuveni 1000 cilvēku, un viņam regulāri nākas piesaistīt darbaspēku no ārzemēm. "Es uzskatu, ka tas ir lieliski, ka programmēšana atzīta par vitāli nepieciešamu prasmi ne tikai radošajā industrijā, bet visos ražošanas sektoros," viņš sacījis.

AFP norāda, ka tagad Anglijas skolēni ne tikai spēlē datorspēles, bet arī mācās tās veidot. "Daudziem cilvēkiem vārds programmēšana asociējas ar salīkušām figūrām, kas, sēžot pie datora ekrāna, raksta nebeidzamas teksta rindiņas. Taču skolēni izmanto samērā vienkāršas animācijas programmas, kas dod viņiem iespēju ievadīt komandfrāzes un likt virtuālajiem tēliem veikt kādas darbības," raksta ziņu aģentūra. Planšetdatoru lietotāji, piemēram, izmanto aplikāciju Daisy the Dinosaur (Dinozaurs Dēzija). "Tas ir jautri, mēs viņam varam pavēlēt, ko darīt," priecājas sešus gadus vecais Ešlijs (Ashley), veikli ievada datorā vairākas komandas un viņa Dēzija sper dažus dejas soļus. Savukārt Ešlija vienaudze Feza sajūsmināti demonstrē, kā viņas Dēzija "kļūst aizvien lielāka, lielāka un lielāka".

Skolotāja Eimija Railija (Amy Riley), kura vada stundu, stāsta, ka bērni uz šīm nodarbībām nāk ar ļoti lielu prieku un aizrautību. Lai gan valdība ir iedalījusi līdzekļus atbilstošai skolotāju sagatavošanai, E. Railija norāda, ka, tāpat kā daudzi citi kolēģi, mācījusies arī patstāvīgi, lai spētu pēc iespējas labāk pārvaldīt programmas un iemācīt skolēnus ar tām apieties. Skolas direktors Pols Hūpers (Paul Hooper) gan piebilst, ka skolēni ļoti strauji progresējot, un nepaies ilgs laiks, kad šie pašlaik sešus gadus vecie bērni pratīs ar programmām apieties krietni labāk, nekā viņu skolotāji.