Latvija nav izņēmums, jo tikai 2,9% skolēnu šajā vecumā ir izcili labi lasītāji. Ir skaidrs – lai situāciju uzlabotu, jāiesaistās visām pusēm: vecākiem, skolām, bibliotēkām, pašvaldībām un valstij, un tikai tad var cerēt, ka lasīšana nekļūs par intelektuāļu saujiņas iemīļotu nodarbi, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

To, ka situācija ir satraucoša, apliecina Eiropas Savienības (ES) valstu izglītības ministru lēmums līdz 2020. gadam samazināt neprasmīgu lasītāju proporciju no 20% uz 15%. Starptautiskie lasītprasmes pētījumi, kuru rezultāti apkopoti vienuviet Eurydice Eiropas Komisijas 2011. gada izdevumā Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse, rāda, ka vāju lasītāju skaits ES ir no 8% līdz 40%. Latvija ar saviem 17,6% ir kaut kur pa vidu.

To, ka mūsu valstī ir daudz darāmā, apliecina arī 2010. gadā v/a Kultūras informācijas sistēmas veiktais pētījums Latvijas publiskās bibliotēkas un internets: tehnoloģijas, pakalpojumi un ietekme uz sabiedrību: ja 1. līdz 4. klašu grupā patīk lasīt 88% skolēnu, tad 5. līdz 9. klašu grupā – tikai 57%.

Lasīšanas paradumi ietekmē arī spēju izprast tekstu un strādāt ar to. Valsts Izglītības satura centra (VISC) vecākais referents vispārizglītojošo mācību priekšmetu saturā Kaspars Špūle norāda, ka teksta izpratne visos vecuma posmos svārstās vidēji 60 līdz 70% robežās un tas vērtējams kā labs rādītājs. Rakstīšanas sadaļa gan uzrādot, ka daudziem bērniem ir ierobežots vārdu krājums, kas varētu liecināt, ka maz lasa kvalitatīvu literatūru. Šogad gan rezultāti esot bijuši sliktāki nekā pērn, bet – kāpēc tā, pētījumi nav veikti. Iespējams, ka atbildes tiks rastas nākamgad, jo VISC skolotājiem esot lūdzis iesniegt detalizētāku informāciju, nevis tikai rezultātu apkopojumu.

Skolotāji uzskata: VISC minētie rezultāti ir tiešā saiknē ar to, ka lasīšana iet mazumā. Lai gan situācija dažādās skolās varētu būt atšķirīga – lielajās ģimnāzijās tā noteikti esot labāka nekā mazajās lauku skolās. "Ir pat tā, ka līmenis klašu grupās atšķiras. Piemēram, 9. klasē var būt 20% skolēnu ar apgrūtinātu teksta uztveri, bet 8. klasē – 40%," teic Madonas 1. vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja Sandra Šimkēviča. Gan viņa, gan Baltinavas vidusskolas skolotāja Anita Ločmele un Ogres 1. vidusskolas skolotāja Ligita Medvedjeva atzīst, ka patika lasīt dažādos vecuma posmos atšķiras – 5. līdz 6. klasē lasa labprātāk nekā pamatskolas beidzamajās klasēs un arī vidusskolas posmā. Kopainu varot raksturot tā: aptuveni 20% labprāt lasa, vēl 50 līdz 60% to dara piespiedu kārtā. Vājlasītāji cenšoties izlāpīties ar fragmentiem vai no kaut kurienes iegūtu satura pārstāstu. Skolotājas nenoliedz, ka praktizē piespiešanas metodi un pat atstāšanu pēc stundām, pretējā gadījumā liela daļa skolu pabeigtu bez zināšanām par daiļliteratūru. Svarīga gan esot arī motivācija, piemēram, kāds no 9. klases beidzējiem vēlējies iestāties Rīgas ģimnāzijā, un tas viņu pamudinājis vasaras laikā izlasīt 30 grāmatas.