Abās pamatskolās – Kupravas un Mežvidu – skolēnu ir tik maz, ka pašvaldība nolēmusi tās slēgt, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Viļakas novadā kopumā ir astoņas skolas, nu paliks tikai sešas. Domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzsver, ka līdz šim novadā netika aizvērta neviena izglītības iestāde, uzturētas pat tās, kurās jau sen bērnu skaits noslīdējis zem 50. Taču nu nelielajam pierobežas novadam tik mazas skolas kā Kupravā un Mežvidos uzturēt palicis par grūtu.

"Kupravā skolēnu skaits nokrities zem 20, bet Mežvidos – šobrīd ir 26. Abās skolās nākamgad nav pieteicies neviens pirmklasnieks. Turklāt abu skolu ēkas ir lielas, un katras tās uzturēšana vietvarai izmaksā apmēram 40 000 latu (apmēram 57 000 eiro) gadā. Tam vēl jāpieskaita piemaksas skolotājiem un direktoriem, lai viņi varētu saņemt valstī noteikto minimālo likmi," mīnusus uzskaita S. Maksimovs. Diemžēl mazo skolu liktenis valstij maz rūpot, un arī to pārveidošana par sešklasu skolām nebūšot glābiņš, bet gan lēna to nāve, spriež S. Maksimovs.

Vaicāts, ko darīs ar ēkām, Viļakas novada mērs atzīst, ka par to vēl domās. Skaidrs, ka Mežvidu skolu nevarēs pārveidot par multifunkcionālo centru, jo tā nav pagasta centrā, bet gan lauku viducī, kur tuvumā ir labi ja pāris lauku sētas. Kupravā to būtu iespējams izdarīt, taču ēka ir pārāk liela, lai to varētu jēgpilni piepildīt.

Kupravas skolas direktore Sandra Andrejeva teic: esot samierinājusies ar to, ka skolai nav nākotnes, taču emocionāli to tik un tā esot grūti pieņemt. Neticami, bet savulaik vecā Kupravas skola kļuva par šauru daudzajiem bērniem, kas te kopā ar vecākiem ieplūda pagājušā gadsimta 60. gadu beigās, kad ciematā uzbūvēja drenu cauruļu rūpnīcu. Šā iemesla dēļ jaunā Kupravas vidusskola uzcelta ar vērienu – tā, lai spētu uzņemt ap 600 bērnu. Tik daudz gan tur nekad nav mācījušies, vislielākais skaits bijis 1978. gadā, kad skola atklāta. Tad tur zinības apguva 364 skolēni: 102 – latviešu plūsmā, 262 – krievu, stāsta S. Andrejeva.

Bērniem būs, kur mācīties, bet diemžēl lielākā daļa Kupravas pedagogu paliek bez darba. Viena no skolotājām ir pat divkārt zaudētāja, jo arī Mežvidu skolu, kur viņa strādā, slēdz. Arī pati direktore vēl nezina, vai viņai būs nākamajā mācību gadā kas darāms. Runāts jau tiekot par pirmsskolas grupiņas izveidi, bet arī tajā bērnu nav daudz, tāpēc drošas pārliecības neesot ne par ko.

Arī Mežvidu pamatskolā noskaņojums ir skumjš, un direktore Ināra Nikolajeva, kura šeit nostrādājusi 24 gadus, stāsta: "Ilgus gadus par spīti nomaļajai vietai mums izdevās noturēt 51 bērnu. Dažkārt, ja kāds tomēr pietrūka, uz 1. septembri aizņēmāmies. Bet pirms pieciem gadiem, kad tika ieviests modelis nauda seko skolēnam, sākās kritums, jo daudzus aizvilināja uz centra skolām. Tā nu vienugad bija 33, tad 29, pērn – 27, un nu gada vidū, kad uz Viļaku aizgāja viena skolniece, palika 26." Galvenais iemesls šādai audzēkņu skaita lejupslīdei esot tas, ka skolas apkaimē nav jauno ģimeņu – līdz ar to arī bērnu. Vecumu pagasta centrs ir dažu kilometru attālā Borisova, bet tās jaunā paaudze dodot priekšroku Viļakai.

Nu jau arī Mežvidu bērni esot izlēmuši, kur turpmāk mācīsies. Pašvaldība iedevusi autobusu, un vecāki ar savām atvasēm izbraukājuši visas tuvākās skolas. Viena daļa, tāpat kā kupravieši, izvēlējušies Viļakas pamatskolu (15 km), bet tiem, kam vajadzīgs internāts, devuši priekšroku Viduču skolai.

Arī Mežvidu skolas direktores sāpe ir astoņi skolotāji, no kuriem pieci paliek bez darba. Tas pats draudot 9 tehniskajiem darbiniekiem.