Bērns zaudējis samaņu, neelpo:

1) jāizsauc ātrie;

2) jāpārbauda bērna refleksi – vai reaģē uz pēdu, vaigu kutināšanu, pasaukšanu;

3) jāpaskatās, vai mutē nav kāds svešķermenis; galvu atliekt nedrīkst;

4) vizuāli, ieklausoties un sajūtot uz savas ādas, jānovērtē, vai ir elpošana;

5) ja tā ir, bērns jāapgulda stabilā pozā uz sāniem; ja tās nav, jāveic mākslīgā elpināšana un sirds masāža: vispirms jāveic piecas ieelpas, izmantojot tikai tik daudz gaisa, cik ir vaigos, un ar savu muti aptverot mazuļa muti un degunu. Ja ir pulss, elpināšana jāturpina ar ātrumu apmēram 24 reizes minūtē, līdz bērns sāk elpot pats. Ja elpošana neatjaunojas un nav sirdsdarbības pazīmju (nekustas, neklepo), nedaudz pieturot mazuļa galvu, jāveic sirds masāža 30 reižu (to darot ar diviem pirkstiem un aptuveni bērna krūšukurvja trešdaļas dziļumā), tad divas ieelpas, tad atkal sirds masāža 30 reižu – tā, kamēr atjaunojas sirdsdarbība vai elpošana. Bērniem no viena gada vecuma sirds masāžu veic ar roku, nevis pirkstiem, ar frekvenci 100 reižu minūtē, bet elpināšanu – ar vienu roku aizspiežot degunu.

Saskare ar ķīmiskām vielām:

1) jāizsauc ātrie;

2) ja ķīmiskā viela nonākusi uz bērna ādas, cietusī vieta jāskalo tekošā ūdenī vismaz 20 minūšu, tad jāuzliek tīrs pārsējs. Ja viela nokļuvusi acī, acs 20 minūšu jāskalo no iekšējā kaktiņa uz ārējo ar vēsu/remdenu, lēni tekošu ūdeni. Skalojot bojāto aci, sargiet veselo! Pēc tam jāuzliek tīrs pārsējs uz abām acīm. Ja vielu bērns iedzēris, jādod viņam padzerties 50–100 ml ūdens. Vemšanu izraisīt nedrīkst!

3) viela, ar ko mazulis saindējies, jāsaglabā diagnozes noteikšanai.

Apdegumi un applaucēšanās:

1) jāizsauc ātrie;

2) apdeguma vieta ilgstoši jādzesē zem vēsa (bet ne ledaina), tekoša ūdens līdz 20 minūtēm, pēc tam to var apklāt ar slapju, vēsu dvieli; 3) ja apdegums/applaucējums ir zem apģērba, neraujiet to nost – dzesējošs ūdens jālej uz apģērba;

4) nedrīkst pārplēst tulznas; 5) uz brūces nedrīkst neko likt vai smērēt, brūci nedrīkst pārsiet pašu spēkiem;

6) bērnam jāiedod pretsāpju medikaments (ibuprofēns vai paracetamols atbilstošā devā).

Asiņošana:

1) jāizsauc ātrie;

2) bērns jānogulda;

3) ievainojumam jāuzliek spiedošs apsējs. Ja to nevar izdarīt un brūcē nav palicis svešķermenis, brūce jānospiež ar roku un tā jāsagaida mediķi. Žņaugu (plāna auduma strēmeli) drīkst likt tikai uz augšdelma un augšstilba – tikai galējos gadījumos un ne ilgāk kā uz 30 minūtēm!

4) ja brūcē ir svešķermenis, to nedrīkst izraut;

5) ievainotā roka vai kāja jāpaceļ augstāk par sirds līmeni.

Šoks:

Tas parasti iestājas līdz ar kādu citu traumu, piemēram, liela asins zuduma dēļ, bērns ir bāls, mēģina tvert gaisu, neraud.

1) jāizsauc ātrie;

2) jānovērš šoka cēloņi;

3) bērns jāatstāj guļus, silti jāsasedz.

Pārkaršana

1) bērns jāatģērbj, jāapvēdina, ar vēsu ūdeni vai slapju dvieli jāmitrina piere, kakls, krūtis vai jānorīvē ķermenis;

2) jādod padzerties negāzētu ūdeni;

3) ja pusstundas laikā bērna pašsajūta neuzlabojas, jāzvana ātrajiem.

Aizrīšanās:

1) jāmēģina izņemt svešķermeni;

2) ja tas neizdodas, jāuzliek zīdainis jāteniski uz savas kreisās rokas, kura atbalstīta uz saliekta kreisās kājas ceļa, jānofiksē galviņa. Zīdainim jāievieto mutē pirksts, lai tā stāvētu vaļā un svešķermenis varētu izkrist. Bērnu no viena gada vecuma stāvus jāpieliec pār roku;

3) jāveic pieci sitieni starp lāpstiņām, virzienā uz galvas pusi;

4) ja tas nelīdz, bērns jānogulda uz muguras un ar diviem pirkstiem piecas reizes jāspiež viņam turpat un tikpat stipri, kā masējot sirdi, tā elpceļos radot spiedienu, gaisa plūsmu;