Kā informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir esošās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādāk pārdalīts starp studiju programmām.

Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozēs rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.

Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai.

IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.

"Studiju budžeta vietu sadalījums ir viens no instrumentiem, lai panāktu labāku augstākās izglītības kvalitāti, mazinātu sadrumstalotību un saskaņotu augstākās izglītības procesu ar darba tirgus pieprasījumu. Tā būs pirmā reālā reforma augstākajā izglītībā," uzstājoties Latvijas Rektoru padomē, uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņaprāt, šis process parādīs, vai augstskolas un nozare kopumā spēj vienoties par kopīgām reformām un vienotu nākotnes redzējumu.

Ministrs jau agrāk ir norādījis, ka viena no lielākajām Latvijas augstākās izglītības problēmām ir augstskolu mēģinājumi apkarot vienai otru, nevis specializēties konkrētajos studiju virzienos. Pēc ministra domām, nākotnē jāpanāk, ka "lielais universitāšu četrinieks" - Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte - arvien vairāk specializējas katra savās jomās, savukārt reģionālajām augstskolām būtu jāorientējas uz konkrēta reģiona specifiku un darba tirgus pieprasījumu.