Augstskolu pārstāvji uzskata, ka tas nav iespējams, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza izskatīšanai valdībā noteikumus, kas būtiski samazinās prasības skolotāju izglītībai, vēsta Latvijas Avīze.

Iepriekšējie IZM soļi, kas tika sperti, lai atvieglotu jau praktizējošo skolotāju iespējas iegūt tiesības pasniegt vēl kādu mācību priekšmetu, pedagoģiskajā vidē tika uztverti ar sapratni: Latvijā joprojām ir daudz mazo skolu, kurās skolotājiem ar šauru specializāciju nav iespējams piedāvāt tik daudz kontaktstundu, cik nepieciešams pilnai slodzei. Tāpēc skolotājiem piedāvā apgūt tā sauktās B programmas, kurās 320 stundu (divu mēnešu laikā) var gūt iemaņas, lai pasniegtu vēl kādu mācību priekšmetu.

Šobrīd IZM sagatavojusi jaunus valdības noteikumus, kuri jau uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie paredz, ka B programmās, faktiski – tālākizglītības kursos – tiesības strādāt skolā varēs iegūt arī tie, kam nav pedagoģiskās izglītības, bet iegūts bakalaura grāds mācību priekšmetam atbilstošā nozarē. Turklāt, lai bakalaura grādu atzītu par atbilstošu, pietiks, ja būs iegūti astoņi kredītpunkti studiju kursā, kas saistīts ar mācību priekšmetu.

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka B programmās mācību priekšmeta saturs, tā mācīšanas metodika un prakse skolā ir ietverta nepilnīgi. Noteikumi gan paredz, ka strādāt skolā ilgstoši bez pedagoģiskās izglītības nevarēs – divu gadu laikā jāuzsāk pedagoģijas studijas. Latvijas universitātes (LU) pārstāvji iebilst arī pret to, ka tiem, kuri apguvuši tikai B programmas, būs tādas pašas tiesības mācīt attiecīgos mācību priekšmetus kā tiem, kuri gadiem studējuši tieši attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju studiju programmās. Sabiedrībā pausti arī pretēji viedokļi, piemēram, Jana Simanovska, Vecāku foruma valdes locekle, uzskata, ka programma Iespējamā misija ir pierādījusi - skolās veiksmīgi var strādāt arī tie, kuri nav ilgstoši apguvuši pedagoģiju.

LU pārstāvji uzsver, ka, IZM sagatavotajiem noteikumiem stājoties spēkā, samazināsies izglītības kvalitāte, turklāt tam būs pat graujoša ietekme uz tautsaimniecību. Šo iemeslu dēļ ir nosūtīta vēstule izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei un arī premjerei Laimdotai Straujumai, prasot šos noteikumus atsaukt. Prasībai pievienojusies arī Rektoru padome.