Patlaban akreditācijas procesu organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), tomēr šāda situācija netiek vērtēta pozitīvi, jo ministrijas lēmumiem var būt politiska ietekme. Lai gan konceptuāli ideja tiek atbalstīta, diskusijas vēl gaidāmas – gan par to, kā šādu aģentūru izveidot, gan par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, vēsta laikraksts Diena.

Pērn pavasarī studiju virzienu akreditācijas jautājums nonāca līdz situācijai, ka studentiem draudēja nederīgu diplomu saņemšana. IZM nespēja piesaistīt akreditācijas institūciju, tāpēc aizkavējās arī 886 studiju programmu akreditācija 260 studiju virzienos. Situāciju glāba IZM lēmums pašiem organizēt akreditācijas procesu. Secinājums pēc tam gan nebija iepriecinošs – lai gan akreditācija notika, tā nav bijusi pietiekami kvalitatīva. Pēc procesa beigām gan atbildīgās amatpersonas atviegloti nopūtās – tagad pāris gadu būs mierīgāk, jo vienkārši nebūs tik daudz darba. Nākamreiz saspringtāks grafiks gaidāms pēc sešiem gadiem, kad atkal daudziem studiju virzieniem beigsies akreditācijas termiņš. Tomēr, lai neatkārtotos līdzīgs scenārijs, jau tagad jādomā par risinājumu.

Viens no variantiem ir veidot savu nacionālās akreditācijas aģentūru. Šādu ideju aizstāv arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņa sacīja, ka Latvijas intelektuālais potenciāls ir pietiekami augsts, lai spētu kritiski izvērtēt augstākās izglītības piedāvājumu. Aģentūrai gan būtu jāatbilst konkrētiem standartiem, tostarp jābūt reģistrētai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) un jāpiesaista ārzemju eksperti.

Patlaban ir divi varianti – veidot akreditācijas aģentūru pilnīgi no jauna vai jau uz kādas esošas institūcijas bāzes. I. Druviete vairāk sliecas uz otro variantu, tomēr nevienu konkrētu institūciju pagaidām minēt nevēlas.

Tikmēr vēlmi uzņemties studiju programmu un virzienu akreditāciju izteikusi Augstākās izglītības padome (AIP). Tās priekšsēdētājs Jānis Vētra Dienai sacīja, ka jau patlaban AIP pilda daļu no šīm funkcijām, piemēram, nodrošinot augstskolu un koledžu akreditāciju. Tāpat AIP iesniegusi pieteikumu EQAR, saņēmusi atbildi par atbilstību prasībām un uzaicinājumu veikt institūcijas ārēju novērtēšanu.

Situāciju, ka studiju virzienu akreditāciju organizē IZM, J. Vētra uzskata par neloģisku, jo tas ir pretrunā ar Latvijas akceptētajām Eiropas vadlīnijām. Kavēties nedrīkst arī tādēļ, lai laikus varētu izpildīt visus kritērijus iekļūšanai EQAR – lai to izdarītu, nepieciešams regulārs akreditācijas darbs, uzsvēra J. Vētra. Tādējādi, kamēr netiks noteikts, kā tieši tiks veidota iecerētā nacionālā akreditācijas aģentūra, neviena institūcija uz to pretendēt nevarēs.