Lai gan filiāles nodrošina augstākās izglītības pieejamību reģionos, ne vienmēr tajās ir pietiekama mācību bāze un nodarbināti augstākās kvalifikācijas mācībspēki. Tāpēc uzsākta diskusija par filiāļu skaita samazināšanu, vēsta laikraksts Diena.
Ja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, domājot par augstāko izglītību, sliecās uz augstskolu apvienošanu, jaunā ministre Ina Druviete šādam skatījumam nepiekrīt. Viņa virzās uz koledžu integrāciju augstskolās un augstskolu filiāļu skaita samazināšanu. V. Dombrovska domu par iespējamu, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Jūras akadēmijas apvienošanu I. Druviete pilnībā noraida, atzīmējot, ka neredz tam ieguvumus. Pēc viņas domām, tieši lielais filiāļu skaits liecina par augstākās izglītības sadrumstalotību. "Ir saprotama augstskolu vēlme uzturēt filiāli pilsētā, kur nav reģionālo augstskolu, tomēr jāpārdomā, cik nepieciešamas ir 12 citu augstskolu filiāles, piemēram, Daugavpilī, kur ir spēcīga daudzprofilu universitāte," sacīja I. Druviete.
Domai par augstskolu filiāļu skaita pārskatīšanu piekrīt arī Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis uzsverot, ka filiālēs nekad nevarēs nodrošināt tādu mācību kvalitāti, kāda ir pašā augstskolā. Situāciju par atšķirīgo kvalitāti apliecina arī Augstākās izglītības padomes (AIP) veiktais pētījums, norādīja AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Līdz ar to, pēc viņa domām, ne tikai būtu jāpārskata filiāļu skaits, bet arī akreditācijas process jānodrošina katrā filiālē, ne augstskolās kopumā.
Lai gan šķiet, ka atbalsts šai idejai varētu būt lielāks nekā augstskolu apvienošanai, tam pretojas tie, kurus izmaiņas varētu skart. Piemēram, RTU rektors Leonīds Ribickis ideju kategoriski neatbalsta. Viņš skaidro, ka universitāšu filiāles ir ļoti nozīmīgas augstākās izglītības nodrošināšanai noteiktos tematiskajos virzienos, ko nespēj piedāvāt citas augstskolas attiecīgajā reģionā. Tāpēc nevienu no četrām RTU filiālēm slēgt nav iecerēts. Tieši otrādi – plānota to attīstība.
Divreiz vairāk filiāļu ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) – astoņas. Lai gan akadēmijas rektore Dace Markus norādīja, ka atbalsta IZM ieceri pārskatīt augstskolu filiāļu skaitu un izvietojumu, pati RPIVA kādu no savām slēgt nav gatava. To skaits samazināts jau pirms pāris gadiem, lai novērstu studiju programmu dublēšanos reģionos, sacīja D. Markus.
Kamēr par filiāļu skaitu sāktas tikai diskusijas, jautājums par koledžu integrāciju augstskolu struktūrvienībās strauji virzās uz priekšu. Piemēram, pagājušajā nedēļā parakstīts memorands par Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas reorganizācijas procesu, integrējot koledžu Banku augstskolas struktūrā. I. Druviete norādīja – lai gan pagaidām runa ir tikai par sadarbības līgumiem starp augstskolām un koledžām, lai, piemēram, augstskolas mācībspēki nodrošinātu mācību procesu arī koledžās, pamazām būtu jāvirzās arī uz koledžu integrāciju augstskolās. Arī šai idejai gan gaidāma pretestība, īpaši no pašām koledžām.
