Aptuveni puse jauno cilvēku kā šķērsli līdzdalībai norāda laika trūkumu, teikts izdevumā Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Pētījumu dati liecina, ka aptuveni puse jauniešu kā šķērsli līdzdalībai norāda laika trūkumu, kas varētu būt grūti pārvarams faktors līdzdalības veicināšanai. Vienlaikus 40% jauniešu apgalvo, ka ir neaktīvi tādēļ, ka viņiem nav personīgas intereses piedalīties.

Pētījuma veicēji secinājuši, ka jaunieši nesaskata sev personīgus ieguvumus līdzdalības aktivitātēs, bet katrs ceturtais jaunietis norāda, ka viņam nav pietiekami daudz informācijas par iespējām līdzdalībai. Tas liecinot par jauniešu informēšanas problēmām un izaicinājumiem.

Secināts, ka dažāda veida aktivitātēs regulāri iesaistās ne vairāk kā viena ceturtdaļa jauniešu, bet aptuveni viena trešdaļa ir tādu, kuri pēdējā gada laikā nav iesaistījušies nevienā sociālā, sabiedriskā, politiskā, kultūras vai skolas aktivitātē. Vienlaikus pēdējo piecu gadu pētījumi uzrādot pozitīvas tendences, jo neaktīvo jauniešu īpatsvars ir būtiski samazinājies.

Tikai aptuveni viena ceturtdaļa jauniešu regulāri - vismaz 12 reizes gadā jeb vismaz reizi mēnesī - piedalās kādās sociālās, sabiedriskās vai interešu aktivitātēs.

Nedaudz augstāka ir līdzdalība kultūras un izklaides pasākumos, piemēram, koncertos, festivālos, kino, teātrī, sporta sacensībās, un 35% jauniešu tādās piedalās vismaz reizi mēnesī. Savukārt 24% jauniešu regulāri piedalās interešu aktivitātēs, bet 10% jauniešu ir aktīvi skolas aktivitātēs. Tikmēr vēl 6% piedalās sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, proti, darbojas nevalstiskajās organizācijās, labdarības pasākumos, brīvprātīgajā darbā, vides sakopšanā. Viszemākā ir jauniešu politiskā aktivitāte, piemēram, dalība partiju darbā, politiskās diskusijās, un tikai 2% tādās iesaistās regulāri.

Šo un vēl citu jaunatnes pētījumu dati tagad apkopoti izdevumā Jaunieši Latvijā 2008-2013: aktivitāte, mobilitāte, līdzdalība, kas ļauj vērtēt pēdējo piecu gadu laikā jauniešu mērķa grupā notikušās izmaiņas astoņu Eiropas Savienības Jaunatnes stratēģijā definēto darbības jomu aspektā - līdzdalība, jaunrade un kultūra, sociālā iekļaušana, izglītība un apmācība, jaunatne un pasaule, brīvprātīgais darbs, nodarbinātība un uzņēmējdarbība, veselība un labklājība.