Šogad jau trīs reizes mazākumtautību skolu pārstāvji pulcējušies piketos, lai iebilstu pret latviešu valodas apjoma palielināšanu mācību procesā. Pirmajā un otrajā piketā piedalījās ap 100 cilvēku, bet trešajā - ap 150, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Bijušais izglītības ministrs norāda, ka saprot, kādēļ mazākumtautību skolu pārstāvji nāk ielās. Viņaprāt, galvenais iemesls tam ir tas, ka šo skolu pārstāvji valstī nav tikuši sadzirdēti. "Attieksmi, kas valstī ir pret mazākumtautību skolām, varētu raksturot kā neitrāli neredzošu. Mums neinteresē, kādas vajadzības ir latviešu valodas apmācībā minoritāšu skolās, kā palīdzēt mācīties konkrētus priekšmetus latviešu valodā, piemēram, fiziku, ķīmiju vai bioloģiju. Vajadzīgi metodiskie materiāli un regulāra palīdzība. Tas viss ir bijis pamests novārtā, un es domāju, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ cilvēki ir gatavi piketēt," teica R. Ķīlis.

Tomēr 100 līdz 150 protestētāju nav daudz, piebilda bijušais ministrs. Viņš sacīja, ka viens no mazās atsaucības iemesliem ir aktīvu līderu, kas prastu izskaidrot protestu jēgu, trūkums. Tāpat iemesls varētu būt tas, ka protests notiek pret ideju par latviešu valodas apjoma palielināšanu mazākumtautību skolās, nevis jau gatavu plānu.

"Aktīvi parasti protestē pret to, kas ir ieguvis kaut kādas aprises un formu. Pašlaik šī ir tikai ideja. Nevienā plauktā ministrijā un nekur citur nav konkrēta plāna pāriet uz latviešu valodu," sacīja R. Ķīlis.

Kā ziņots, koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka no 2018.gada 1.septembra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāks apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.