PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

10343.jpeg
Foto: 123RF
Pēc veiktā monitoringa skolās Tiesībsarga birojs izvirzījis vairākus priekšlikumus, viens no tiem ir palielināt valsts uzraudzību mazākumtautību izglītības iestādēs par valsts valodas lietojumu un izglītības procesa kvalitāti.

Vēl viens no piedāvātajiem priekšlikumiem bija noteikt normatīvajos aktos, ka vidējā izglītība skolēniem, kuri konkrētu laika posmu ir mācījušies Latvijas izglītības sistēmā, ir tikai valsts valodā. Tādējādi vidējā izglītība valsts valodā nebūtu vienīgi tiem jauniešiem, kuri ir tikko iebraukuši Latvijā un nepārzina valsts valodu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tāpat biroja Tiesiskās vienlīdzības nodaļas juriskonsulte Anete Ilves sacīja, ka ir nepieciešami valsts valodas kursi skolotājiem latviešu valodas lietojuma uzlabošanai, savukārt skolotājiem, kuri nepārzina valsts valodu, nav vietas Latvijas izglītības sistēmā. Izņēmums esot vienīgi ārvalstu viesskolotāji. Veiktais monitorings parādījis, ka atsevišķu skolotāju valsts valodas zināšanu līmenis ir nepietiekams.

Tiesībsarga konferences tēmas Bilingvālā izglītība Latvijā un sabiedrības integrācija. Izvērtējums un priekšlikumi izpētei Tiesībsarga birojs veica skolu monitoringus Rīgā un reģionos, lai noskaidrotu, kā tiek īstenota bilingvālā izglītība, un vai tā sekmē skolēnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Izpētes gaitā tika intervēti 49 skolu direktori, klātienē novērotas 215 mācību stundas un aptaujāti 3272 skolēni. Monitoringa laikā apmeklētas 49 mazākumtautību skolas, no tām - 33 Rīgā, bet pārējās Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā.

Monitoringa mērķis bija noskaidrot faktisko situāciju izglītības iestādēs un izstrādāt priekšlikumus izglītības sistēmas uzlabošanai, trūkumu novēršanai.

Veiktajā aptaujā 77% skolēnu norādījuši, ka viegli saprot nodarbībās saturu valsts valodā. Lūgti novērtēt savas latviešu valodas zināšanas, 50% skolēnu tās vērtējuši kā labas. Tikmēr 11% atzinuši, ka viņiem ir ļoti labas zināšanas, bet 33% - viduvējas. Tikai 5% skolēnu domā, ka viņu valodas zināšanas ir vājas, bet 1% - ļoti vājas.

Tāpat skolēniem tika vaicāts par to, kurus priekšmetus gribētu mācīties valsts valodā, un ceturtdaļa norādījusi, ka visus, bet 35% - nevienu. Lai arī 40% bija norādījuši, ka dažus priekšmetus vēlas apgūt latviešu valodā, bet 17,5% vēlas valsts valodā mācīties tikai mācību priekšmetu Latviešu valoda.

Tikmēr jautājumā par to, kādā valodā notiek svētku pasākumi skolā, izteikts vairākums jeb 64% norādījuši, ka abās valodās, bet 20% - latviešu valodā, savukārt 16% - citā valodā.