Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze L. Ribickis skaidro, ka valsts noteiktais 5% slieksnis no zināšanu apjoma, lai iegūtu pozitīvu vērtējumu centralizētajos eksāmenos, ir pārāk zems. Pietiekot atrisināt vienu uzdevumu, un eksāmens ir ieskaitīts.

Augstskolā zemākais pozitīvais vērtējums ir 4 no 10 ballēm vai 40% no apjoma. Jaunieši, it īpaši eksaktajās zinātnēs, nav labi sagatavoti studijām.

"Pirmajā kursā septembrī veicam pārbaudi matemātikā, lai tiem, kam ir vājas zināšanas, piedāvātu bezmaksas papildu nodarbības, lai viņi var sekot līdzi studijām. To darām jau gadiem, jo vidusskolēnu zināšanu līmenis nav apmierinošs," stāsta RTU rektors.

Viņš arī uzskata, ka nemainot attieksmi un neieguldot papildu līdzekļus fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas apmācībā skolās, nekas labāks nebūs. Viņš ir pārliecināts, ka, šos eksāmenus ieviešot kā obligātus, jaunieši būs spiesti tos mācīties un pēc tam teiks paldies. Pat, ja jaunietis studēs jurisprudenci, fizikas un ķīmijas zināšanas viņam noderēs dzīvē.

Tagad, ja bērns nav mācījies šos priekšmetus pilnā apjomā, viņam vispār nav iespēju studēt tehnoloģiskajās universitātēs, medicīnas studijās, piebilst L. Ribickis.