Vakar notikušajā Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē A. Platpers, uzklausot secinājumus pēc mazākumtautību foruma, norādīja, ka pašlaik, kad Latvija jau sen atguvusi neatkarību, ir visai dīvaini runāt par skolotāju neprasmi runāt valsts valodā, informē ziņu aģentūra LETA.

Viņš izrādīja lielu neizpratni par to, kādā veidā skolotājiem, kuri strādā mazākumtautību skolā un kuriem ir grūtības izteikties latviešu valodā, tika izsniegta atļauja strādāt skolā.

"Mums ir problēma ar lielu daļu bērnu, kuriem ir mazvērtības kompleksi, jo viņiem nav pienācīgi iemācīta latviešu valoda," sacīja A. Platpers, turpinot, ka tas esot viens no iemesliem, kādēļ šie bērni sabiedrībā atsakās runāt latviski. Tāpat A. Platpers norādīja, ka neesot skaidrs, kā Latvijas likumdošana pieļauj tādu skolotāju pieņemšanu darbā.

Deputāti uzsvēra, ka būtu nepieciešams mazākumtautību skolām piesaistīt latviešu valodā mācošus pasniedzējus, iespējams, piedāvājot lielāku algu. Šādi pedagogi varētu sekmēt skolēnu valodas prasmes.

A.Platpers ir pārliecināts, ka valstij ir jāiegulda pedagogu atalgojumā, jo "ar tādu algu nav brīnums, ka pedagogi kaut ko nezina". Viņš arī norādīja, ka pedagogiem nav motivācijas strādāt kvalitatīvi. Viņš gan arī uzskata, ka kopumā ir jāmaina visa sistēma, jo tikai nauda problēmu neatrisināšot.