PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis

Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

5739.jpeg
Foto: andresr / 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi atbildes uz šobrīd aktuālākajiem jautājumiem par mācību līdzekļu nodrošināšanu. 

Vai skolai ir jānodrošina skolēnu dienasgrāmatas?

Skolēna dienasgrāmata ir pielīdzināma tādiem dokumentiem kā izglītojamā personas lieta, klases žurnāls, liecība, izsniegto izglītības dokumentu reģistrācijas grāmata u.c., tātad dienasgrāmatas nodrošina skola.

Vai par valsts mērķdotāciju tiek nodrošinātas darba burtnīcas visos priekšmetos?

Izglītības likums nosaka, ka valsts nodrošina tikai tās darba burtnīcas, kas ir pielīdzināmas mācību grāmatām, vai tās aizstāj. Respektīvi – mācību process un izglītības standarts var tikt nodrošināts izmantojot tikai darba burtnīcu.

Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra (VISC) informāciju, mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas ir – sociālās zinības 1.-6.klasei, ētika 1.-3.klasei un visas svešvalodas, visās klasēs.

Šīs darba burtnīcas ir jānodrošina no valsts līdzekļiem, un skola var izvēlēties, kuru no mācību līdzekļiem – darba burtnīcu vai mācību grāmatu, lietot.

Citos mācību priekšmetos arī ir darba burtnīcas, vai tās ir obligātas un, kurš pērk tās?

VISC skaidro, ka citos mācību priekšmetos mācību grāmatas pilnībā nodrošina izglītības standartā noteikto, bet darba burtnīcās ir iekļauta daļa no mācību priekšmeta standartā noteiktā mācību satura dažādotu uzdevumu un vingrinājumu veidā, tādējādi veicinot mācību grāmatā noteiktā satura apguvi.

IZM aicina izglītības iestāžu vadītājus atkārtoti izvērtēt darba burtnīcu nepieciešamības lietderīgumu visos mācību priekšmetos, tās aizstājot ar citiem mācību līdzekļiem, piemēram, interaktīvajām tāfelēm u.c.

Vai izglītības iestādes padome var lemt, kādi papildus mācību līdzekļi jāiegādājas vecākiem?

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) skaidro, ka izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki.

Spēkā esošie normatīvie akti neaizliedz vecākiem, brīvprātīgi savstarpēji vienojoties, nodrošināt arī kādus citus mācību līdzekļus, arī minētās darba burtnīcas citos priekšmetos. Tā nekādā ziņā nevar būt skolas obligāta prasība.

Ko darīt vecākiem situācijās ja tiek pieprasīts iegādāties mācību līdzekļus?

IKVD aicina vecākus  šādā situācijā sākotnēji vērsties pie izglītības iestādes vadītāja vai izglītības pārvaldes ar lūgumu sniegt skaidrojumu par izveidojušos situāciju. Ja neizdodas panākt problēmas risinājumu, vecākiem jāvēršas ar iesniegumu IKVD.

Kur vērsties ar sūdzībām?

IKVD uzticības tālrunis:  67222504

E-pasts iesniegumiem: [email protected]

Izglītības kvalitātes valsts dienests līdz šā gada 5.septembrim ir saņēmis trīs rakstveida iesniegumus (sūdzības) par mācību līdzekļu nodrošināšanu. Papildus katru dienu IKVD speciālisti atbild uz vairāku izglītojamo vecāku telefona zvaniem par  mācību līdzekļu (pamatā –  darba burtnīcu) nodrošināšanu.

Tomēr, lai vispusīgi un objektīvi izvērtētu iesniegumos norādīto informāciju, IKVD tuvākajā laikā veiks pārbaudes izglītības iestādēs.

Ko darīt izglītības iestādei, kamēr papildus solītais finansējums darba burtnīcu iegādei vēl nav saņemts?

IZM skaidro, ka 2013.gadam paredzētā valsts mērķdotācija mācību literatūras iegādei – Ls 6,26 uz vienu bērnu, skolām ir pārskaitīta. Līdz ar to mācību process var noritēt ierastā ritmā, jo katrs pedagogs plāno savu darbu, ņemot vērā pieejamos mācību līdzekļus, papildu literatūru un cita veida materiālus. Pašvaldības, saskaņā ar pieejamiem finanšu resursiem un izglītības iestādes vajadzībām, var iegādāties darba burtnīcas arī citos mācību priekšmetos. Mācību līdzekļus ir iespējams iegādāties arī pakāpeniski, pirmajās dienās stundas noturot, piemēram, bez darba burtnīcām, kuras ir papildus mācību līdzeklis un pedagogiem jāspēj pasniegt vielu arī izmantojot citus mācību līdzekļus.

Kā rīkoties skolām, ja par valsts mērķdotāciju iegādātā  darba  burtnīca, kas pielīdzināta grāmatai, ir bibliotēkas īpašums, tās apriti regulē  likums  par  bibliotēkām.  Likums  neparedz  rakstīt  grāmatās (tātad - darba burtnīcās)   un  izsniegt  tās  lasītājiem  (skolēniem)  uz  neatdošanu. Kā rīkoties skolām, lai netiktu pārkāpti pakārtotie likumi un normatīvie akti?

IZM skaidro, darba burtnīca ir jāpērk un jāizmanto atbilstoši tās jēgai un pedagoģiskajam mērķim, tas ir, skolēniem veicot tajā individuālus ierakstus. 

Darba burtnīca paredzēta konkrētam lietošanas veidam, neparedzot tās atkārtotu lietošanu, tātad, darba burtnīcai ir īslaicīga nozīme. Bibliotēkās tiek veikta visu saņemto mācību līdzekļu veidu uzskaite; ja mācību līdzekļiem ir īslaicīga vērtība vai tie ir izlietoti, saskaņā ar normatīvajiem aktiem tos noraksta.

Darbu burtnīcu izmantošana mācību procesā ir skolas darbības organizācijas jautājums, tomēr jāuzsver, ka mācību grāmatas/līdzekļi, tostarp darba burtnīcas, ir jāizmanto didaktiski un metodiski pareizi. Darba burtnīcas nav izlietojamas kā mācību grāmatas, jo to izstrādes mērķis ir cits – praktisks darbs ar darba burtnīcu, veicot tajā ierakstus

Vai grozījumi izglītības likumā neparedz arī no valsts mērķdotācijas segt izdevumus par skolēnu mācību ekskursijām?

Par to kā tiek segti līdzekļi par skolēnu mācību ekskursijām līdz šim ir lēmušas pašvaldības un skolas. Šāds princips tiek saglabāts arī turpmāk.