Kā pastāstīja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars, noteikumu projektā "definēti valstiskās audzināšanas uzdevumi" – sekmēt izglītojamo piederības sajūtu Latvijas valstij, tautai un tās pamatvērtībām, veicināt pilsonisko līdzdalību un izpratni par Latvijas Republikas Satversmi un demokrātiju, attīstīt atbildību pret sevi, sabiedrību un apkārtējo vidi, stiprināt nacionālo pašapziņu un patriotismu. Tas formulēts sešos valstiskās audzināšanas uzdevumos, tāpēc skolās katru mācību gadu būs jāorganizē vismaz sešas valstiskās audzināšanas klases stundas, katru veltot vienam no sešiem uzdevumiem, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Seši valstiskās audzināšanas uzdevumi cieši sasaistīti arī ar pedagoga rīcību un pausto viedokli. Tas nedrīkst nonākt pretrunā ar valstiskās audzināšanas uzdevumiem ne skolā, ne ārpus tās. Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča neslēpa, ka līdz šim bijuši gadījumi, kad dienests nevar rīkoties tāpēc vien, ka nav atbilstoša normatīvā regulējuma.

Paredzēts arī, ka skolotājiem reizi sešos gados būs 12 stundās jāceļ sava kvalifikācija valstiskās audzināšanas jomā. I. Juhņēviča atzina, ka pagaidām šādu profesionālās pilnveides kursu piedāvājums ir ļoti mazs, tas jāpaplašina. Saeimas deputāte Janīna Kursīte piebilda, ka ļoti svarīgi, lai šie kursi būtu kvalitatīvi un "netiktu īstenoti tikai ķeksīša pēc".

Noteikumu projektā arī teikts, ka himna skolā izpildāma ne tikai likumā noteiktajā kārtībā, bet arī Zinību dienā, izlaidumos, skolas jubilejas svinībās un citos nozīmīgos pasākumos. Tā obligāti mācāma jau pirmajā klasē.

Noteikumos minēts arī, ka skolās obligāti ir pasākumi par godu valsts svētkiem un atceres dienām, kā arī jārīko citi piederību stiprinoši pasākumi. Skolām būs jāsadarbojas ar nacionāla mēroga patriotiskām jaunatnes organizācijām, un skolēniem regulāri jāsaņem informācija par iespēju tajā iesaistīties.

Juglas vidusskolas direktore Aija Melle teica, ka valstiskā audzināšana būs jāīsteno ļoti uzmanīgi, neko skolēniem neuzspiežot.