Piemēram, skola nopērk vienu darba burtnīcu un vajadzības gadījumā visai klasei to pavairo. Lai gan ir zināms, ka šāda prakse pastāv, atklāti runāt par to skolu vadība izvairās, jo autordarbu kopēšana Latvijā ir aizliegta ar likumu. Tā ir krimināli sodāma darbība. Izdevniecību pārstāvji par to runā skarbi – tā ir darba kropļošana un nes ne tikai materiālu, bet arī morālu kaitējumu darba autoram, vēsta laikraksts Diena.

Šogad pirmo gadu atsevišķas darba burtnīcas, piemēram, svešvalodās un sociālajās zinībās, tiek pirktas par valsts līdzekļiem, tomēr pārējās darba burtnīcas pēc vienošanās ir jāpērk pašvaldībai, skolai vai vecākiem. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja no burtnīcām skola nevēlas atteikties, risinājums ir to kopēšana. Šogad uzmanības lokā nonākuši daži mācību līdzekļu saraksti, kur pie konkrētām darba burtnīcām rakstīts Kopēs skola. Arī apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka norādīja, ka ir pārliecināta, ka šāda prakse pastāv. Viņa paskaidroja, ka tas rada gan materiālos, gan morālos zaudējumus darba autoram, kurš nereti arī pats ir skolotājs. Rezultātā viens kolēģis aplaupa otru kolēģi, piebilda V. Kilbloka. Savukārt apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts atzīmēja, ka skolām kopēšana izmaksā dārgāk nekā poligrāfiski pavairotas darba burtnīcas. Viņš paskaidroja, ka nereti pie kopēšanas izmaksām nepieskaita ieguldīto darbu un laiku. Pēc viņa domām, šo laiku, ko skolotājs pavada, kopējot darba burtnīcas, labāk būtu pavadīt ar skolēniem.

Izmantojot šādu metodi, pedagogiem un skolas vadībai ir jārēķinās, ka var iestāties civiltiesiskā vai administratīvā atbildība. Ja pārkāpums ir smags un nodarīts liels kaitējums darba autoram, var iestāties pat kriminālatbildība, skaidroja zvērināta advokāte Inese Kalnāja-Zelča. "Diez vai jebkuram izglītības iestādes darbiniekam būtu jāapdraud sava dzīve un savi ienākumi. Tā ir valsts atbildība – nodrošināt bezmaksas izglītību," piebilda I. Kalnāja-Zelča.