Savukārt līdz 2020. gadam paredzēts ieviest izglītības monitoringa sistēmu, kurā tiktu vērtēts izglītības iestāžu darbs kopumā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju darba vērtēšana valsts budžetam daudz neizmaksās – tam plānots tērēt ap 30 000 latu. Tik zemas izmaksas iespējamas tāpēc, ka skolu direktoru vērtēšana notiks vienlaikus ar kārtējo skolu akreditāciju – tātad reizi sešos gados. Ja pēc šā gada 1. septembra darbā stāsies jauns skolas direktors, tad viņa darbs jāizvērtē pēc diviem gadiem, negaidot skolas kārtējo akreditāciju. Izglītības iestādes dibinātājs gan varēs ierosināt ārkārtas novērtēšanu. Arī bērnudārzu, interešu un pieaugušo izglītības iestāžu vadītāji tiks vērtēti, taču ārpus akreditācijas procesa.
Gan akreditāciju, gan skolas direktoru novērtēšanu veiks Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kam būs tiesības pēc pašu iniciatīvas veikt arī skolu direktoru ārkārtas vērtēšanu. Vērtēšanas procesā iestādei vai iestādes vadītājam būs jāiesniedz IKVD pēc noteiktām prasībām sagatavots pašvērtējuma ziņojums. Iestādes un direktora darbu vērtēs arī eksperti – tie nāks arī no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.
IKVD apkopotā statistika par 2013. gada pirmo pusi liecina, ka visvairāk sūdzību – 26,6 procenti – bija tieši par izglītības iestādes vadītāja pienākumu pildīšanu. Dažkārt šādas sūdzības iesnieguši pedagogi, kuri neapmierināti ar skolas direktora rīcību, piemēram, darba samaksas vai slodzes noteikšanā. Interešu un pieaugušo izglītības iestāžu vadītājus turklāt vērtēs nevis IKVD, bet gan iestādes dibinātājs.
Šie noteikumi paredzēs arī iepriekš normatīvajos aktos nedefinētus izglītības kvalitātes indikatorus: izglītību ieguvušo skaitu, valsts pārbaudes darbu rezultātus, otrgadnieku skaitu, absolventu turpmāko izglītību un nodarbinātību, skolas kavētāju skaitu, izglītojamo skaita izmaiņas un citus.
Šos kritērijus plānots izmantot arī izglītības monitoringā: izglītības kvalitātes valsts dienests apkopos informāciju par skolu sniegumu šajos kritērijos un analizēs tos, sniedzot priekšlikumus izglītības kvalitātes uzlabošanai.
Izglītības monitorings izmaksās vairāk nekā direktoru vērtēšana – tai paredzēts tērēt septiņus miljonus eiro, seši miljoni nāks no Eiropas Sociālā fonda. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Evija Papule paskaidro, ka Izglītības kvalitātes monitoringa ietvaros tiks veikti arī izglītības un izglītības politikas pētījumi, kuru datus izmantos, lai vērtētu izglītības kvalitāti. Tāpat skolu darba vērtēšanai tiks izmantoti rezultāti, kas gūti, Latvijai piedaloties starptautiskos izglītības kvalitātes pētījumos, piemēram, tādos kā PISA, kas vērtē piecpadsmitgadīgu skolēnu mācību sasniegumus. Līdz 2020. gadam tiks arī izstrādāti citi monitoringa instrumenti. Monitoringa gaitā IZM cer iegūt datus, kas ļaus pieņemt pamatotus lēmumus par izglītības sistēmas tālāko attīstību.
