PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

6523.jpeg
Foto: creo77 / 123RF
Galvenā izmaiņa, ko paredz jaunais valsts pamatizglītības standarts, ir pāreja no iekalšanas uz mācīšanu skolēniem analizēt. 

Lai gan agrāk mācību grāmata bija vienīgais zināšanu avots, mūsdienās galveno lomu spēlē internets, kurā var atrast atbildes uz daudziem jautājumiem, taču iegūtā informācija un dati ir jāprot analizēt. Turpmāk skolēnu galvenais uzdevums būs nevis iekalt formulas un faktus, bet  domāt pašiem, datus mācēt analizēt un pielietot, kā paredz jaunais valdības apstiprinātais valsts pamatizglītības standarts, intervijā Latvijas Radio skaidroja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Dementjevs.

LIVA prezidenta pienākumu izpildītājs norādīja, ka gadījumā, ja standarts tiktu ieviests šogad, par pirmajiem rezultātiem varētu spriest 2023.gadā, un tad skatīties, vai tas strādā, vai jāveic vēl kādas izmaiņas, uzlabojumi.

izglītības portāls E-klase jau vakar, 13.augustā,  rakstīja, valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos noteikumus par valsts pamatizglītības standartu, saglabājot iepriekšējā normatīvā noteikto izglītības saturu un precizējot izglītības programmu paraugus. Valdībā apstiprinātais noteikumu projekts nodrošinās iespējas vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības programmas ar virziena (humanitārā un sociālā; matemātikas, dabaszinību un tehnikas; profesionāli orientētā) specializāciju, īstenot pamatizglītības programmu ar izglītības iestādes patstāvīgi veidotu mācību priekšmetu un mācību stundu plānu.

Īstenojot mazākumtautību pamatizglītības 5.modeli, mazākumtautību izglītības iestādes var patstāvīgi veidot mācību priekšmetu un mācību stundu plānu atbilstīgi Vispārējās izglītības likumā noteiktajai mācību stundu slodzei nedēļā. Šajā modelī izglītības iestādēm 7.-9.klasē mācību priekšmetu apguvi mazākumtautības valodā vai latviešu valodā un mazākumtautības valodā būs jānodrošina ne vairāk kā 40% no kopējās mācību stundu slodzes. Noteikumu projektā noteikts, ka izglītības iestādei kā apgūstamā pirmā svešvaloda vecāku izvēlei jāpiedāvā viena no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām.