PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

5842.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Bērnu liekais svars un aptaukošanās ir saistīta ar skolas vidi, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.

Kā sacīja I. Pudule, kaut arī skolu ēdnīcās tiek piedāvāts veselīgs uzturs, ir citi faktori, kas ietekmē skolēnu svaru. Piemēram, daudzās skolās ir kafejnīcas un veikali, kuros līdzās negāzētam ūdenim, augļiem un nesaldinātiem dzērieniem var nopirkt kūkas, saldējumu, saldinātus dzērienus, čipsus un sāļos riekstiņus. Viņa pastāstīja, ka 2012.gadā kafejnīca vai veikals bijis 59,3% skolu, un salīdzinājumā ar 2008. un 2010.gadu šis rādītājs ir audzis. Toties 30% skolu skolēnu ir pieejams karsto dzērienu automāts, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Kaut arī kopš 2008.gada situācija ir uzlabojusies un skolu veikaliņos palielinājusies veselīgu produktu pieejamība, palielinās to skolu īpatsvars, kurās tiek reklamēti produkti un dzērieni ar zemu uzturvērtību. Turklāt iespēja tikt pie neveselīgas pārtikas lielāka ir pilsētu, nevis lauku skolās. "Pilsētās problēma ir aktuālāka, jo bērniem tiek dota lielāka kabatas nauda, viņi ir pirktspējīgāki, tāpēc tur ir veikali un dzērienu automāti," sacīja I. Pudule.

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene, taujāta par aizliegumiem un ierobežojumiem neveselīgu produktu reklamēšanā un dzērienu automātu izvietošanā skolās, pastāstīja, ka būtiskāk par tiem ir veidot izpratni par veselīgu uzturu un dzīvesveidu.

"Normatīvie akti rada pretestību, tāpēc vēlams, lai sabiedrība, sākot no vecākiem un beidzot ar pašvaldībām, runātu par veselīgas pārtikas nepieciešamību un vajadzību pēc sporta laukumiem, kur bērniem aktīvi pavadīt laiku starpbrīžos," izteicās ministre. Viņa piebilda, ka kopā ar Zemkopības ministriju un pārtikas ražotājiem būtu jādomā par cenu politikas veidošanu, par veselīgas pārtikas ražošanu, liekot maksāt mazākus nodokļus, bet par neveselīgākas - lielākus.

Pētījumā arī pievērsta uzmanība zināšanu apguvei gan par uzturu, gan fiziskām aktivitātēm. Pētījums rāda, ka 93,5% skolu izglītības programmā ir mācība par veselīgu uzturu, bet visās skolās ir sporta nodarbības.

I. Pudule uzsvēra, ka būtiska ir ne vien fiziskā audzināšana, bet arī sporta vai spēļu laukuma pieejamība starpbrīžos - iespēja tādu apmeklēt ir 93% Rīgas skolu, 80% lielo pilsētu skolu, 85% citu pilsētu skolu un 91% lauku skolu. "Ja Rīgas skolās rotaļu laukumu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tad lauku skolās - samazinājies," sacīja I. Pudule. Toties ārpusskolas nodarbības, kas saistītas ar fiziskām aktivitātēm, ir pieejamas 93,6% skolu.

Pētījumā tika konstatēts, ka Latvijā arī 2012./2013.mācību gadā saglabājies augsts pirmklasnieku īpatsvars ar lieko ķermeņa masu un aptaukošanos. Tas rāda, ka divām trešdaļām jeb 67% septiņgadīgo pirmklasnieku ir normāls svars, 22,5% ir lielā ķermeņa masa vai aptaukošanās, bet 10,4% - nepietiekams svars.