Prognozes par demogrāfisko situāciju Latvijā ir nepielūdzamas – līdz 2020. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā samazināsies par 11,6 tūkstošiem skolēnu. Tas nozīmē aizvien ne tikai tukšākus skolas solus, bet arī jautājumu, vai ir racionāli uzturēt visas pašreizējās vidusskolas. Šī iemesla dēļ sākta diskusija par minimālo skolēnu skaitu 10. klasēs. Tikmēr mazās pašvaldības uztraucas par izglītības pieejamību, jo izmaiņu rezultātā uz skolu bērniem var nākties braukt pat 50 kilometru, vēsta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem patlaban 30% vidusskolu skolēnu skaits 12. klasēs nepārsniedz 20, bet 10% nepārsniedz pat 10 skolēnus. Tieši tāpēc ministrija jau šogad bija rosinājusi noteikt minimālo skolēnu skaitu 10. klasēs. Proti, 10. klase novados un lielajās pilsētās varētu tikt atvērta un finansēta, ja skolēnu skaits attiecīgi būtu 15 un 18. Tomēr noteikumu grozījumus ministrija atsauca, lai lēmums nebūtu sasteigts. Patlaban tiek runāts par izmaiņām 2015./2016. mācību gadā.

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule norāda, ka ministrija nevar pateikt, cik un kuras skolas vajadzētu slēgt. Par šo jautājumu nopietni jādomā pašvaldībām, kurām jāsaprot, ka, atverot 10. klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu, pašai pašvaldībai arī būs jāpiedalās ar līdzfinansējumu pedagogu atalgojumam. Ministrija tam vairs līdzekļus nevarēs atvēlēt. Tas nozīmē – ja pašvaldība finansiāli to var atļauties, tā var atvērt arī klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu.

Pagaidām gan nav skaidri zināms, cik skolu izmaiņas varētu ietekmēt, jo par šo jautājumu diskusija tikai sākusies. Tomēr E. Papule uzsver, ka lēmums nopietni jāizvērtē, ņemot vērā vairākus faktorus. Pirmkārt, cik lietderīgi konkrētajā skolā ir uzturēt vidusskolas klases. Piemēram, ja tā ir vienīgā vidusskola apkaimē un vidusskolas klašu slēgšana būtiski ietekmē izglītības pieejamību, šādu lēmumu varētu arī nepieņemt. Otrkārt, jāvērtē kvalitāte. Pētījumu rezultāti rāda, ka piecpadsmitgadīgo skolēnu vidējie sasniegumi matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā lauku skolās joprojām atpaliek no vienaudžu sasniegumiem Rīgas un citu pilsētu skolās. IZM pārstāve pieļauj, ka to ietekmē arī fakts, ka klasēs ir tikai pāris skolēnu, nav iespējas salīdzināt mācību rezultātus ar citiem un skolēni pietiekami necenšas.

Lai pašvaldības varētu izvērtēt visus aspektus, ministrija ar jauniem noteikumiem sola nesteigties, tomēr mērķtiecīgi vēlas iet uz principu, ka sākumskolas un pamatskolas izglītība tiek nodrošināta maksimāli tuvu skolēna dzīvesvietai, bet vidusskolas koncentrētas reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.

Gaidāmās izmaiņas visvairāk ietekmēs tieši mazās lauku skolas, tāpēc lielākie iebildumi pret šādu ideju ir mazajām pašvaldībam, kuras uztraucas par vidējās izglītības pieejamības nodrošināšanu novados. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norādīja – pašvaldības saprot, ka skolēnu skaits vidusskolās samazinās, tomēr jāņem vērā, ka pamatskolās tas palielinās un pēc kāda laika atkal vidusskolās būs vērojams skolēnu pieplūdums. Tāpēc radikālus lēmumus nevajag pieņemt, un, lai par šo jautājumu runātu, vispirms jāizvērtē izglītības pieejamība novados un citi faktori. Kā piemēru viņa minēja Ugāles vidusskolu, kura atrodas 50 kilometru no Ventspils. Tur vidusskolas klasēs ir apmēram astoņi vai desmit bērnu. Ja vidusskolas tur vairs nebūs, bērni diezin vai varēs izbraukāt uz Ventspili. Tāpat jāvērtē internātu pieejamība pilsētās un vecāku finansiālās iespējas, lai varētu nodrošināt bērnam iespēju mācīties vidusskolā, ja tā neatrodas dzīvesvietas tuvumā. Tikai tad, kad būs skaidrība par šiem jautājumiem, varēs runāt par to, vai noteikumi grozījumi ir atbalstāmi un cik pašvaldības ir gatavas uzturēt nepiepildītas klases.