PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

5993.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Vēl šobrīd par pedagogu nedrīkst strādāt sodītas personas – pat tad, ja pārkāpums bijis maznozīmīgs. Nule valdībā atbalstītie noteikumi paredz situāciju mainīt.

No nākamā gada 1. janvāra Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) uzdevums būs izvērtēt, vai tomēr ļaut vai neļaut strādāt izglītības iestādē tiesātām personām, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Savulaik pret nesamērīgiem ierobežojumiem Satversmes tiesā vērsās Leons Cērbers, kuram 2009. gadā bija jāpamet darbs skolā, jo atklājās, ka viņš bija sniedzis nepatiesas ziņas amata ienākumu deklarācijā. Viņa prasība par atjaunošanu darbā tika noraidīta visās trīs tiesu instancēs. Kad Satversmes tiesa 2012. gada jūlijā aicināja Saeimu skaidrot lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu, tā norādīja, ka tajā pašā gadā pieņemti grozījumi noteikumos, nosakot, ka pēc soda izciešanas pedagogs skolā drīkst strādāt tikai tādā gadījumā, ja Ministru kabineta noteikta institūcija to atļāvusi, pirms tam izvērtējot, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm. Taču – kārtība, kā tas tiks darīts, netika izstrādāta, un atbildīgā institūcija, kam būs jāuzņemas šis darbs, arī netika noteikta. Tikai pagājušajā valdības sēdē beidzot ledus sakustējies, pieņemot jaunos noteikumus, kuri paredz, ka atļauju strādāt skolā iepriekš sodītām personām dod IKVD un tā atbildībā ir izveidot īpašo komisiju. Tika arī nolemts, ka jaunas štata vietas netiks veidotas un papildu nauda valsts budžetā šim darbam netiks paredzēta, bet tas būs maksas pakalpojums.

IKVD direktores vietnieks Ivans Jānis Mihailovs teic, ka līdz šim par iespēju reabilitēties interesējušies aptuveni desmit cilvēki un nu beidzot "spriedze būs noņemta no šā jautājuma". Viņš arī uzsver, ka noteikumi attiecas uz visiem, kas strādā izglītības sistēmā, ne tikai bērnudārzos vai skolās. Kā rāda statistika, melnajā sarakstā ik gadu iekļūst ne vairāk kā seši cilvēki, un lielākoties sodu viņi saņēmuši sen un par nenozīmīgiem nodarījumiem. Vaicāts, kā dienests uzzina par šiem cilvēkiem, I. J. Mihailovs norāda, ka gan dienesta pārbaudēs, gan bijuši gadījumi, kad par to ziņojuši vainīgā kolēģi. No vecākiem par šādiem pārkāpumiem sūdzības nav saņemtas, bijuši pat gadījumi, kad viņi aizstāv pedagogu, kuram draudējusi atlaišana no darba.

IKVD pārstāvis skaidro, ka atļaujas iegūšanas pretendentiem dienestā būs jāiesniedz iesniegums, CV un nolēmums kriminālprocesā. Summu, no kādas personai būs jāatvadās, viņš izvairījās nosaukt – tā esot aprēķināta un būšot samērīga, lai segtu tehniskos izdevumus. Komisija, kurā būs pārstāvji no dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, vecāku nevalstiskās organizācijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, izvērtēs jebkuru pieejamo informāciju. Gala lēmumu pieņems IKVD, un tas varēs pieņemt lēmumu arī par atļaujas izsniegšanu ar ierobežojumiem strādāt par pedagogu attiecībā uz atsevišķām izglītības mērķgrupām.