PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 29. marts

Agija, Aldonis

5687.jpeg
Pirms desmit gadiem valsts galvoto studiju kredītu vēlējās apkalpot vairāki pretendenti, bet šogad izsole, kurā bija pieteikusies tikai SEB banka, beidzās bez rezultātiem. 

Bankas nenoliedz, ka šis pakalpojums tām nav interesants, tāpēc nepiesakās uz to. Neviens pašlaik arī nemāk pateikt, kas notiks, ja komercbankas no šā kredīta izsniegšanas atteiksies, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Ik gadu Finanšu ministrija (FM) rīko izsoli kredītiestādēm par tiesībām izsniegt valsts galvotu studiju vai studējošo aizdevumu, un 2014. gadā tam tika ieplānoti 40 876 262 eiro. Šogad uz izsoli pieteicās tikai viens pretendents: SEB banka, kuras piedāvātā procentu likme pārsniedza FM maksimāli pieļauto.

Izsoles komisija, kurā ir FM, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts kases pārstāvji, nolēma, ka šāds kredītiestādes piedāvājums nav pieņemams, tāpēc izsoli rīkos atkārtoti. Rīkotāji cer, ka banka koriģēs procentlikmi un slēgs līgumu.

IZM Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons spriež – ir slikti, ka nav konkurences. Pašos pirmsākumos izsolē piedalījušās pat četras kredītiestādes: SEB banka, Swedbank (tolaik Hansabanka), Latvijas Kredītbanka un Parex banka. Bijusi pat cīkstēšanās, kuras piedāvājums ir labāks, bet nu jau vairākus gadus savus pakalpojumus piedāvā tikai SEB banka. Mazās bankas šajā izsolē nekad neesot piedalījušās, jo tām ir mazs filiāļu tīkls un nepietiek resursu, lai uzņemtos šādu pienākumu. Turklāt vairākums banku izveidojušas savu studiju kredīta līniju, kas ir gana pieprasītas un arī noteikumu ziņā īpaši neatšķiras no tās, ko piedāvā valsts galvotā kredītlīnija, ko pērn izmantoja apmēram 3000 studentu (šis skaits ar katru gadu gan sarūk). Tajā pašā laikā Swedbank esot slēgusi apmēram 2000 savu līgumu. J. Ķirsons arī nenoliedz, ka var izveidoties situācija, ka neviena no komerciestādēm negribēs uzņemties šo uzdevumu. Par to gan neesot domāts, ko tad varētu darīt. "Ārzemju bankām uz patriotismu arī neuzspiedīsi, un slikti, ka nav Latvijas bankas, kas to darītu. Tā nu ir: bizness ir bizness," secina J. Ķirsons.

Savukārt banku pārstāvji liek saprast, ka finansējuma apsaimniekošana ir visai ķēpīga un arī atdeve nav tāda, kā gribētos.

Nordea kredītu produktu un pakalpojumu attīstības vadītājs Raivis Gūtmanis nosauc šādu pakalpojumu par neizdevīgu visām pusēm vairāku iemeslu dēļ: pirmkārt, augstas administratīvās izmaksas – nepamatoti daudzu atskaišu gatavošana, fizisku dokumentu parakstīšana, sūtīšana, kālab aizkavējas studiju maksas segšana, otrkārt, monopols – cilvēks spiests izmantot tikai vienu konkrētu banku, treškārt, netiek izvērtēts klienta kredītrisks, neviens neliedz studentam, kam jau ir aizņēmumi, dabūt aizdevumu no valsts galvotas programmas. Mūsu kaimiņvalstīs šī problēma esot atrisināta un programma darbojas daudz efektīvāk, līdz ar to bankas ir ieinteresētas izsolēs piedalīties.