Tomēr arī šogad tāda izvēle netiks atļauta, jo priekšlikums tā arī palicis tikai uz papīra, un nav arī zināms, kad tas varētu iegūt likuma spēku, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, paredzot, ka starptautiskā testa nokārtošana būtu salīdzināma ar centralizēto eksāmenu svešvalodās – angļu, vācu un franču. "Esam apzinājuši tās institūcijas, kas būs iesaistāmas šā jautājuma risināšanā, un šobrīd gaidām, kad likums tiks atvērts," skaidro IZM Izglītības departamenta direktores vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne, piebilstot, ka nav zināms, kad parlamentārieši varētu izskatīt šo priekšlikumu, līdz ar to nav skaidrs, kad tas varētu stāties spēkā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uz šādu ierosinājumu raugās piesardzīgi: tā kā šajā lietā esot vēl daudz neatbildētu jautājumu, likumprojektu pirmajā lasījumā vēl nav iespējams virzīt.

Savukārt svešvalodu pedagogi kopumā ir par šādu lēmumu. Latvijas Universitātes anglistikas nodaļas vadītāja Indra Karapetjana augstu vērtē starptautiskos testus, ko izstrādājuši valodas nesēji. Līdz šim gan uz LU maz nākot tādi, kas kārtojuši kādu no šiem pārbaudījumiem. Diemžēl centralizēto eksāmenu rezultātiem esot mīnuss – tie nerādot patieso reflektantu zināšanu ainu un nereti ir augstāki nekā valodas prasmes.

Gētes institūta pārstāve Gunta Akmeņkalne arī atbalsta testu un centralizēto eksāmenu pastāvēšanu vienlaikus: tas būtu liels pluss tiem, kas nolēmuši saistīt savu dzīvi ar Vāciju, – tādā gadījumā viņiem nevajadzētu divreiz kārtot pārbaudījumus: vispirms centralizēto eksāmenu, pēc tam vēl testus.

Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācijas vadītāja Silvija Andernovica, kura pati Kembridžas universitātē gatavo eksaminētājus pārbaudījumiem un saistīta arī ar 12. klases eksāmenu, atzīst, ka Latvijas centralizētais pārbaudījums būtībā ir balstīts uz starptautiskajiem eksāmeniem, tomēr teikt, ka centralizētie eksāmeni un testi ir līdzvērtīgi, nevarot, lai gan salīdzināmi tie esot. Baidīties, ka visi izvēlēsies kārtot tikai TOEFL vai IELTS un centralizēto eksāmenu sagatavošanai velti tiks tērēti resursi, arī nevajagot, jo ne katram testi būs pa kabatai. Piemēram, lai nokārtotu IELTS Baltijas Izglītības padomē (to var izdarīt katru mēnesi, jau laikus piesakoties), jāmaksā 157 eiro. S. Andernovica uzskata, ka ar skolas zinībām, lai tos nokārtotu, vien nepietiek, jāmācās vēl papildu kursos.