PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

6489.jpeg
Uzņēmēji rosina veikt grozījumus likumos, paredzot valsts atbalstu par ārvalstīs izglītotajiem darbiniekiem, kuri nepieciešamo izglītību nevar iegūt Latvijā. 

Straujas tehnoloģiskās attīstības apstākļos arī Latvijā pieaug pieprasījums pēc samērā šauru, specifisku jomu profesionāļiem, raksta laikraksts Dienas Bizness. Tā, piemēram, poligrāfijas un arī dažās IT jomās ir problēma atrast speciālistus, kas spētu strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un domāt citā līmenī, nekā tas ierasts līdz šim, skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Šādus specifiskus profesionāļus Latvijā pagaidām nesagatavo – gan tāpēc, ka veidot jaunas programmas ir neizdevīgi, kamēr pieprasījums ir vien pēc dažiem konkrētu jomu speciālistiem, gan tāpēc, ka augstās specializācijas dēļ arī piemērotu pasniedzēju daudzās jaunajās jomās Latvijā vēl nav. To apstiprina poligrāfijas uzņēmuma Reneprint Poligrāfija pārdošanas direktors Uģis Arbidāns. Viņš stāsta, ka kompānija vidējā un augstākā līmeņa vadītājus regulāri sūta uz dažādām starptautiskām poligrāfijas nozares izstādēm, kur līdztekus biznesa kontaktu veidošanai norisinās dažādi semināri un mācības. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku kvalifikācija.

Šobrīd valsts neatbalsta uzņēmumus, kuri sūta darbiniekus mācīties ārvalstīs. "Rodas iespaids, ka valstij nav vajadzīgi labi sava amata meistari. Vēlos uzsvērt, ka poligrāfijas nozarē ir ļoti dārgi apmācīt speciālistu. Lai viņš apgūtu drukas darbus, ir jāiztērē tonnām papīra, krāsu un citu izejvielu – tas notiek uz uzņēmuma rēķina," skaidro U. Arbidāns, piebilstot, ka uzņēmumam nav tādu resursu, lai vēl varētu atļauties sūtīt speciālistus uz ārzemēm paaugstināt kvalifikāciju. 

Lai risinātu šo problēmu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri ir izstrādājuši priekšlikumus par nodokļu atvieglojumu piemērošanu uzņēmumiem, kas saviem darbiniekiem nodrošina papildu garantijas, kas šobrīd nav ietvertas Latvijas normatīvajos aktos: piemēram, izglītības iegūšana (Latvijā un ārvalstīs), veselības apdrošināšana un uzturēšana, rehabilitācija, sporta aktivitātes, sabiedriskā transporta izdevumi, sociālie pabalsti, ēdināšana darba vietā, atbalsts darbinieku bērniem, apmaksājot nometnes.

Arī LDDK vadītāja norāda, ka konfederācija ar Izglītības un zinātnes ministriju ir pārrunājusi jautājumu par atbalstu darba devējiem, kuri ir gatavi līdzfinansēt speciālistu izglītību ārvalstīs, kur nepieciešamās mācību programmas jau ir izveidotas.