Ministrs norādīja, ka katru gadu šie rādītāji paliekot arvien sliktāki, un solīja lūgt palīdzību problēmas risināšanā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Veselības ministrijai (VM), vēsta laikraksts Diena.

IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova apstiprina, ka no A. Pabrika saņemta vēstule, kur viņš paudis savu skatījumu uz jauniešu nesportisko formu un izteicis lūgumu rast situācijai risinājumu, taču nav minējis konkrētus priekšlikumus. U. Auniņas-Naumovas vietnieks sporta jomā Edgars Severs sola, ka līdz decembrim IZM pieņems Sporta politikas pamatnostādnes 2014.– 2020. gadam, kas būs pamats praktisku risinājumu izstrādei. Jaunā plānošanas dokumenta projektā jaunatnes mazkustīguma problemātika un tā iemesli aprakstīti saturīgi, taču piedāvātie risinājumi ir ļoti teorētiski, ar ierēdņiem raksturīgiem atslēgvārdiem, piemēram, "veicināt, sekmēt, radīt apstākļus", bez konkrētu darbību piedāvājuma.

Jaunās sporta politikas pamatnostādnēs iekļauti visi priekšnosacījumi, lai lietu kārtību mainītu. Nākamajā sešgadē ministrija uzsvaru likusi uz sporta kā interešu izglītības attīstīšanu, kā arī uz sporta zāļu pieejamību pēc mācību stundām un treneru atalgojuma palielināšanu. Tāpat IZM uzskata, ka visiem 1.–4. klašu skolēniem jāievieš peldēšanas apmācība. "Šāds jauninājums ne vien uzlabotu bērnu fizisko formu, bet, iespējams, glābtu dzīvības, jo Latvijā ik gadu noslīkst vairāk bērnu, nekā iet bojā uz ceļiem," skaidro U. Auniņa-Naumova. Viņa arī norāda, ka obligāto sporta stundu uzdevums ir nevis garantēt jauniešiem teicamu fizisko formu, bet gan ieinteresēt un ieaudzināt disciplīnu.

Rezultātu pielāgošana normām, nevis personīgo sasniegumu vērtēšana un garlaicīgas stundas ir galvenie iemesli, kāpēc daļa skolēnu uz sporta stundām iet nelabprāt vai atrod iemeslu tās neapmeklēt – noskaidrots Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas pētījumā. IZM akmeni met arī ģimenes ārstu lauciņā, kuri izsniedz izziņas par atbrīvojumu no sporta stundām, bieži pamatojoties vien uz skolēnu vai viņu vecāku lūguma.

Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins uzskata, ka jauniešu nesportiskumam ir vairāki netieši iemesli: "Sporta skolotāji zemā atalgojuma dēļ nereti spiesti strādāt vairākos darbos, tāpēc viņiem trūkst laika un resursu paaugstināt savu kvalifikāciju un jaunieši sporta stundās negūst iedvesmu. Arī pašvaldībās vairs nav sporta metodiķu, kuri paši organizētu un vadītu treniņus, jo viņu vietā sēž sporta funkcionāri, kas strādā ar papīriem. Pēdējais, būtiskākais iemesls – sabiedrības attieksme pret sportu. Cik daudzas ģimenes tā vietā, lai brīvo laiku pavadītu pie televizora, iziet kopā pasportot?"