Uz jautājumu, vai mainīts skolu finansēšanas modelis varētu stāties spēkā jau nākamā gada 1. septembrī, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atbildēja, ka "tas būtu ļoti optimistisks termiņš". "Esošais finansēšanas modelis tika ieviests ļoti sasteigti. Mēs negribam rīkoties steigā. Vispirms jāizlemj, kādas izmaiņas ieviest, un tad tās jāapspriež ar partneriem," skaidroja ministrs.

Pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) gan tika spriests par iespēju ieviest vaučeru sistēmu, kurā katram skolēnam sekotu ne tikai valsts, bet arī pašvaldības dotā nauda izglītībai, vēsta laikraksts Latvijas Avīze. No V. Dombrovska teiktā varēja spriest, ka šis modelis tomēr netiks īstenots, jo "tas ir piecreiz sarežģītāks par esošo" un "es reāli vērtēju ministrijas kapacitāti".

Par to, ka šis finansēšanas modelis nauda seko skolēnam apdraud mazās lauku skolas, kur samazinās skolēnu skaits, runāts jau ilgi. Beidzot to sapratušas arī valdošās aprindas. V. Dombrovskis aptvēris: ja skolotājam samazinās alga tāpēc vien, ka demogrāfiskās situācijas dēļ klasē vairs nav 15, bet 13 skolēnu, situācija nav godīga.

V. Dombrovskis pieļāva, ka varētu tikt mainīts lauku skolu finansēšanas modelis, kamēr lielajās pilsētās varētu arī darboties esošā sistēma. Lielajās pilsētās nauda seko skolēnam tomēr pozitīvi veicinot skolu konkurenci. Pozitīvi gan diez vai ir tas, ka lielāka finansējuma dēļ daudzās skolās pat pirmajās klasēs ir ap 30 skolēniem un vairāk.