Kā informēja projekta komunikācijas konsultante Kitija Balcare, pētījums atklājis, ka projekta skolās uzlabojušās attiecības starp skolotājiem un skolēniem, skolēnu vidū, skolas pedagogu vidū un uzlabojas sadarbība ar tehniskajiem darbiniekiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot visas skolas emocionālo klimatu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

LU docente un projekta satura koordinatore Dita Nīmante stāstīja, ka, ieviešot atbalsta programmu un izveidojot sistēmisku pieeju sociālās atstumtības mazināšanai, samazinās skolēnu skaits, kuri paliek otro gadu tajā pašā klasē, samazinās skolēnu nepietiekamu vērtējumu skaits un samazinās neattaisnoti kavēto stundu skaits.

Savukārt LU docente un projekta sadarbības koordinatore Linda Daniela secinājusi, ka projekta skolās salīdzinājumā ar kontrolskolām skolotāji vairāk iedrošina un slavē skolēnus, veicinot skolēnu pozitīvo uzvedību. Pētījuma dati arī apliecinājuši, ka tas ir ietekmējis skolēnu sekmju paaugstināšanos.

Tāpat projekta skolās skolotāji zinot, kā secīgi jārīkojas uzvedības problēmu gadījumos un skolotāji gatavi paši risināt dažādas uzvedības problēmas, iesaistot citus skolas darbiniekus tikai galēji sarežģītos un ārkārtas gadījumos.

Novērtējot programmas ieviešanas rezultātus, L. Daniela atzīmēja, ka kopumā programma ir īsā laikā atklājusi pozitīvas tendences dažādos aktuālos skolu dzīves aspektos. Pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa jeb 78% pedagogu pozitīvi vērtē programmas darbību, kas apliecina, ka viņi novērtē programmas pozitīvo ietekmi skolās.

Pagājušajā gadā 25 izglītības iestādēs 15 Latvijas pašvaldībās bija sākta atbalsta programmas sistēmiskai sociālās atstumtības mazināšanai ieviešana. Programmas īstenošanā 2012./2013.mācību gadā iesaistījās 944 pedagogi, 469 tehniskie darbinieki, 99 atbalsta personāla darbinieki, 103 skolu administrācijas pārstāvji, 7884 skolēni un viņu vecāki, kā arī 15 pašvaldību 90 starpinstitucionālās sadarbības vienību dalībnieki.

Skolās tika īstenotas vairākas savstarpēji saistītas apakšprogrammas, lai veicinātu pozitīvu uzvedību un mazinātu uzvedības pārkāpumus skolā, attīstītu skolēnu emocionālo inteliģenci, veicinātu skolēnu lasītprasmi un sadarbību, skolēnu karjeras izvēli, pilnveidotu bērnu dzīvesprasmes, kā arī izglītotu vecākus par iespējām atbalstīt savus bērnus un skolu.