Jau iepriekš rakstīts – lai arī daudzi uzņēmēji apgalvo, ka darba tirgū ar profesionālo izglītības iestāžu diplomiem kabatā nonāk jaunieši, kuri izrādās nesagatavoti strādāšanai šķietami apgūtajā specialitātē, paši nākamo darbinieku sagatavošanā iesaistās fragmentāri. Turklāt kā uzņēmēji, tā arī profesionālo izglītības iestāžu pārstāvji pauduši viedokli, ka savstarpējo sadarbību būtu nepieciešams veicināt valstiskā mērogā, vēsta laikraksts Diena.

"Pagaidām sadarbība ir diezgan tālu no optimālā," Dienai atzina arī bijušais izglītības un zinātnes ministrs, tagadējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un uzsvēra, ka "Latvijā ir problēma sadarbībā ieinteresēt uzņēmumus. Jautājums, kā motivēt lielāku skaitu uzņēmumu iesaistīties jauniešu apmācībā, joprojām ir aktuāls".

Noderīgs, pēc ministra domām, varētu būt duālās izglītības modelis, kurā "nevis jaunietim iedosim kādu izglītības saturu, cerot, ka tas viņam vēlāk palīdzēs atrast darbvietu, bet konkrētu uzņēmumu piesaistīsim jau izglītības procesa pašā sākumā, uzdodot jautājumu, vai, jauniešiem sākot mācīties, vispār kāds uzņēmums ir ieinteresēts viņus apmācīt un pieņemt darbā". V. Dombrovskis skaidro – šāds duālais modelis paredz, ka "jaunietis mācās, piemēram, trīs dienas skolā, bet divas dienas apgūst praktiskās darba iemaņas kādā uzņēmumā. Savukārt tad, kad jaunietis pabeidz profesionālās izglītības iestādi, uzņēmums, kurā jaunietis bijis praksē, izvērtē – pieņem šo cilvēku pastāvīgā darbā vai arī ne. Šāda sistēma pastāv Vācijā, kur ir otrais zemākais jauniešu bezdarba līmenis pasaulē".

I. Druviete par situāciju Latvijas profesionālās izglītības jomā patlaban ir noskaņota optimistiski un uzsver, ka "profesionālās izglītības saikne ar darba tirgu nostiprinās un par to paldies jāsaka gan profesionālo skolu vadībai, gan darba devējiem". Ministre arī ir pārliecināta, ka "profesionālā izglītība pašreiz ir uz pareizajām sliedēm. Ir nodibināti labi aprīkoti kompetences centri, mācībspēku kvalifikācija atbilst starptautiskajām prasībām, un vairākas pašvaldības izteikušas vēlēšanos pārņemt profesionālās izglītības iestādes to pārziņā".

Apgūt profesionālās izglītības programmas kopumā bija izvēlējušies vairāk nekā 32 tūkstoši jauniešu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas dati par 2012./2013. mācību gadu. Profesionālajās izglītības iestādēs minētajā periodā strādāja 4177 pedagogi.