Direktore norādījusi: tā kā vēl nav pieņemti Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem valdībai saskaņā ar 9. jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā jānosaka "kārtība, kādā valsts un pašvaldības organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm", normatīvajos aktos tā arī nav skaidri pateikts, kam mācību līdzekļi jāiegādājas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Noteikumu projekts 22. augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, taču tālāka virzība pagaidām nav notikusi, jo to vēl saskaņojot ar citām ministrijām.

Auces vidusskolas direktore arī teikusi, ka viņu satraukušas publiskās diskusijas un mediju publikācijas pēdējā laikā, kurās, pēc direktores domām, cenšas sarīdīt vecākus ar skolām, kamēr MK noteikumi par mācību līdzekļu iegādi vēl nav spēkā, savukārt Izglītības un zinātnes ministrija klusējot un neskaidrojot normatīvus. "Vēlos rast skaidrību par mācību līdzekļu iegādi skolām. Masu medijos izskan skolām naidīga informācija. Vai vainīgās tiešām ir skolas? Cik ilgi klusēs Izglītības un zinātnes ministrija un valdība, radot haosu valstī, sanaidojot vecākus ar skolām? Cik ilgi tiesībsargs pieprasīs no skolu vadītājiem ar normatīvajiem aktiem nepamatotas prasības, sludinot, ka attiecīgās tiesību normas jau stājušās spēkā?" I. Špelas teikto citē ziņu aģentūra LETA.

Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inta Stīpniece sacīja, ka likums pasaka, ka valsts un pašvaldības finansē mācību līdzekļu iegādi, un likums darbojas arī, pirms pieņemti tos papildinošie noteikumi. Tie noteiks tikai kārtību, kādā tiks piešķirts finansējums mācību literatūras iegādei. Likums pasaka, ka valsts pērk mācību grāmatas un tām pielīdzinātās darba burtnīcas, bet pašvaldības – pārējos nepieciešamos mācību līdzekļus. Valsts finansējums – nepilni 7 lati – mācību grāmatu iegādei jau pārskaitīts.