Diskusijas dalībnieki izteica viedokli par to, kā bērnus un jauniešus ieinteresēt vēstures izzināšanā un kas skolās tiek darīts nepareizi, stāstot par vēsturi. Tāpat diskusijas dalībnieki sprieda, kādam jābūt labam vēstures skolotājam un kā vēstures zināšanas var palīdzēt būt izcilam citās nozarēs.

Vēstures skolotājs Jānis Arājs diskusiju iesāka provokatīvi, visiem klātesošajiem uzdodot jautājumu: “Vai mūsdienās ir jēga mācīties vēsturi? Varbūt tādu priekšmetu nemaz nevajag, varbūt to atstāt vien interesentiem?”

Digitālo mediju eksperts Māris Antons pauda viedokli, ka 21.gadsimtā, kad visu informāciju pāris sekunžu laikā var atrast internetā, tomēr ir svarīgi zināt vadlīnijas, kā ir attīstījušies pasaules nozīmīgākie notikumi, lai spētu uz tiem raudzīties kritiski: “Visu ir iespējams atrast internetā. Problēma sākas tajā brīdī, kad tās informācijas ir tik daudz un ne visa ir uzticama. Manuprāt, vēsture ir tas priekšmets, kas iedod kaut kādu kontekstu cilvēkam, kā viņš spēj analizēt to, kas ir noticis, kurš avots pašlaik ir uzticamāks, pareizāks.”

Visatšķirīgākie viedokļi valdīja jautājumā par vēsturiski nozīmīgu gadskaitļu mācīšanu. “Gadi ir svarīgi, bet jautājums ir par to, vai mums tie ir jāpatur prātā? Vai mums atmiņa ar tiem ir jāpiebāž?” jautāja vēstures skolotājs Oskars Kaulēns.  “Man liekas, svarīgāk ir apjēgt jēgu, nevis četru ciparu kombināciju,” vēlāk diskusijā piebilda jaunais dzejnieks un publicists Henriks Eliass Zēgners.

Arī filozofs Ģirts Jankovskis piekrita, ka gadskaitļiem nav izšķirošas nozīmes: “Gada skaitļi nav būtiski, jo kas ir gadskaitlis? Tas ir kaut kāds indekss, kas tiek piekabināts klāt.” Ģ. Jankovskis arī papildināja, ka pietiek iemācīties divus gadskaitļus, starp kuriem jāspēj secīgi sakārtot notikumus. Citi diskusijas dalībnieki un klātesošie gan uzskatīja, ka iegaumēt nozīmīgus datumus nenāk par ļaunu, piekrītot, ka tas tomēr nav galvenais, uz ko koncentrēties mācību satura izveidē.

Diskusijas beigās M. Antons rezumēja, kādēļ jauniešiem tomēr nevajadzētu piekāst vēsturi: “Man personīgi nerūp tas, ko citi cilvēki zina par vēsturi, bet ir dažas reizes, kad tas ir svarīgi. Tas, cik daudz citi cilvēki saprot notikumus un spēj tos analizēt, man kļūst aktuāli, kad viņi visi dodas pie vēlēšanu urnām, kas tuvojas. Tas kļūst aktuāli arī tajā brīdī, kad mēs redzam, kas pašlaik notiek Ukrainā.”

Diskusijā piedalījās: Mārtiņš Zvīdriņš (Stūra mājas gids), Aleksejs Popovs (Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11. klases skolēns), Māris Antons (digitālo mediju eksperts), Henriks Eliass Zēgners (jaunais dzejnieks, publicists), Roberts Rasums (politoloģijas students), Oskars Kaulēns (Iespējamās misijas vēstures skolotājs), Ričards Muižnieks (Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas 11. klases skolēns), Artis Ozols (motosportists), kā arī Ģirts Jankovskis (filozofijas doktors). Diskusijas moderators: Jānis Arājs (Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas vēstures skolotājs).

Piedāvājam noskatīties atskatu uz Man piekāst vēsturi! diskusiju: