Latvijā šādas skolas ir palikušas vien dažas. Viņš ir pārliecināts, ka cittautiešiem kā nodokļu maksātājiem ir tiesības prasīt, lai Latvijas valdība nodrošina viņu bērniem iespēju iegūt izglītību ģimenes valodā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Es uzskatu, ka ir jāpanāk, lai mazākumtautību jaunieši skolā ne tikai iemācītos valsts valodu, bet arī mīlētu to, uzskatītu Latviju par savu dzimteni, nevis turētu pigu kabatā un valsts valodu lietotu tikai nepieciešamības gadījumā," saka I. Pimenovs.

"Manuprāt, mūsu nākotne ir divplūsmu skolas. Tās veicinātu jauniešu integrāciju. Divplūsmu skolās latviešu bērni mācītos latviski, krievu bērni - krieviski, bet sporta sacensībās, diskotēkās un pārgājienos visi ietu kopā. Pedagogiem divplūsmu skolās vajadzētu būt īpaši sagatavotiem," klāsta Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) vadītājs. Viņš vēlas, lai tiktu nodrošināta vide, kurā bērni pēc mazākumtautību skolas beigšanas var kontaktēties ar saviem latviešu vienaudžiem un pielietot savas valsts valodas prasmes.

Viņš ir novērojis, ka patlaban latviešu skolēni dzīvo savā čaulā, krievu skolēni - citā čaulā, un abi skatās pa logu uz kaimiņu skolu kā svešas kultūras rezervātu. Taču "dažādu tautību bērniem un jauniešiem Latvijā ir jāiemācās sadzīvot," pārliecināts ir I. Pimenovs.