Pētījuma starprezultāti liecina, ka ar atalgojumu apmierināti tikai 5% aptaujāto, bet drīzāk apmierināti ir 12% no 1356 respondentiem. Neitrālu nostāju šajā jautājumā pauž 11% aptaujāto izglītības darbinieku, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tomēr lielākā daļa izglītības darbinieku nav apmierināti ar atalgojumu salīdzinājumā ar darba apjomu. 39% nav apmierināti ar savu atalgojumu, tikmēr 33% pauduši, ka drīzāk ir neapmierināti ar to.

Tāpat pētījuma autori secinājuši, ka izglītības darbiniekiem savā darbā nākas saskarties ar dažādiem sociālpsiholoģiskās vides riskiem, no kuriem visizplatītākie ir stress, pārslodze, aprunāšana kolēģu starpā, vecāku "spiediens".

Pedagogiem arī nācies saskarties ar psiholoģisko vardarbību no izglītojamu puses. Lai gan 29% respondentu minējuši, ka nekad to nav izjutuši, 35% ar to saskārušies reti, bet 30% - reizēm.

Uzmanība pievērsta arī jautājumam par sociālo drošību un veselības aprūpi. Atklājies, ka samērā nelielai daļai aptaujāto pedagogu ir spēkā esoša veselības apdrošināšanas polise. Labākā situācijā pedagogi ir lielajās pilsētās, kur 43% ir spēkā esoša polise, bet Rīgā tāda ir 16%. Novados-rajonu centros 19% aptaujāto ir polise, novados-mazpilsētās - 15%, bet novados bez centra - 20%.

Vērtējot atbalsta, palīdzības saņemšanas iespējas, aptaujātie izglītības darbinieki uzskata, ka visvairāk tas nepietiekams ir no valsts un pašvaldības.

Savukārt risinot problēmas, pedagogi pamatā izvēlas mutiski informēt izglītības iestādes vadītāju par problēmu, neformāli "izkratīt sirdi" savam kolēģim, piedalās sanāksmēs un darba grupās jautājumu risināšanai. Tikai 14 aptaujātie izglītības darbinieki minējuši, ka raksta sūdzību IZM, un tikai nedaudz vairāk izvēlās sūdzību rakstīt pašvaldībai, izglītības pārvaldei vai arodbiedrībai, taču 94 respondenti gan ir atzinuši, ka nedara neko situācijas risināšanai.