Tikai ar otro piegājienu Finanšu ministrijai (FM) izdevās rast kompromisu ar vienīgo pretendentu. Izglītības jomā strādājošie satraucošo faktu uztver kā pamudinājumu ne tikai izvērtēt šā aizdevuma izsniegšanas noteikumus, bet paskatīties uz šo jautājumu plašāk, aktualizējot arī bezmaksas augstākās izglītības ieviešanu, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

SEB banka bija vienīgais pretendents FM rīkotajā konkursā par kredīta apkalpošanu, un tikai pēc zināmas stīvēšanās banka bija gatava samazināt aizdevuma procentus par 0,3%, nepārsniedzot valsts noteiktos piecu procenu griestus. "Patiesībā konkurss izgāzās," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā bija spiesta secināt tās priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola. Viņu izbrīnot, ka no banku puses jau četrus gadus pēc kārtas ir tik maza interese par šāda pakalpojuma sniegšanu. Swedbank pārstāve Ilze Kukute kā vienu no iemesliem minēja parāda piedzīšanas noteikumus – valsts atļaujot kavēt samaksas termiņus līdz 180 dienām, kas bankām šķiet pārāk ilgs laiks. Varbūt esot apsverama ideja valstij pašai iesaistīties parāda piedziņas procesā, nevis to uzlikt uz komersantu pleciem. FM valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne gan iebilda, ka tādā gadījumā tas atsauksies uz nodokļu maksātāju maciņiem, tāpēc tas nebūtu labs risinājums. Tāpat viņai nešķita atbalstāms priekšlikums par to, ka Citadele, kura pieder valstij, varētu izsniegt šos kredītus, jo tā būtu konkurences ierobežošana, kas tirgus apstākļos nebūtu labākais solis. Viņa esot pārliecināta, ka sistēma ir darboties spējīga un valstij resursi ir pietiekami – gan aizdevuma izsniegšanai, gan kredītu dzēšanai (atlaižu gadījumā). Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons uzsvēra, ka parādnieku skaits nav nemaz tik liels – kopumā tas ir mazāks par 10% no kopējā kredītņēmēju skaita. Daudz lielāks tas bijis tad, kad vienubrīd valsts galvojusi studiju kredītu – piedzīt šīs summas izrādījies daudz sarežģītāk un parādnieku procents sasniedzis pat 20%. Viņš arī norādīja, ka diemžēl interese par šo kredītu ir sarukusi ne tikai no banku, bet arī studētgribētāju puses, un tas esot pamatojams ar studentu skaita kritumu valstī.

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra vērsa uzmanību uz to, ka kritumu radījis ne tikai demogrāfiskais robs, bet arī ievērojama ekonomiski aktīvo cilvēku aizceļošana no Latvijas. Tas atstājis vislielāko iespaidu uz nepilna laika studētgribētājiem – agrāk vairākumā augstskolu to bijis pat 30–40% no visiem studentiem, tagad šis procents nokritis līdz vienam procentam. Viņš arī norādīja, ka komercbankas atņem lielu daļu kredītņēmēju, jo tās, kā atzinuši paši studenti, piedāvā diezgan labus kreditēšanas nosacījumus un aizdevumu varot saņemt nevis divu vai trīs nedēļu laikā, kā tas ir ar valsts galvoto kredītu, bet gan tūlīt pēc tā noformēšanas. Arī banku pārstāvji apliecināja, ka pērn līgumus ar bankām noslēguši kopumā 1500 cilvēku (valsts garantēto studiju un studējošo kredītu izvēlējušies 2755).