Veselības ministrija jau izstrādājusi grozījumus, ar kuriem teorētiski atkāpjas no iepriekšnoteiktās stingrās normas, ka skolēnu ēdiena pagatavošanā sāls nedrīkst būt vairāk par 0,25 gramiem un 100 gramiem gatavā skolēna ēdiena. Noteikumu grozījumos, kuri pieejami apspriešanai, paredzēts noteikt, ka pievienotā sāls daudzums gatavajā ēdienā nepārsniedz vienu gramu uz 100 gramiem produkta. Šāda norma joprojām esot spēkā attiecībā uz to ēdienu, ko finansē valsts, proti, pirmās un otrās klases skolēniem. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta speciāliste Sanita Kukliča stāsta, ka pašlaik patiešām ir spēkā divas dažādas normas attiecībā uz sāls daudzumu ēdienā skolēniem – valsts apmaksātajām un pārējām. Plānots šīs normas noteikt vienādas, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Mēs gribējām noteikt šo vienu gramu sāls uz 100 gramiem gatavā ēdiena, taču Ārstu biedrība, uztura speciālisti strikti iebilda, tāpēc tagad notiek un notiks diskusijas, kamēr vienosimies," atklāj S. Kukliča. No skolu ēdināšanas uzņēmumiem, vecākiem un skolotājiem saņemtas ziņas, pat sūdzības, ka bērni neēd pusdienas bez sāls. Dzirdēts pat tāds stāsts, ka skolotāja nes līdzi sāli no mājām, lai piebērtu ēdienam. Izskanējis viedoklis, ka pāreja uz samazinātu sāls daudzumu notikusi pārāk strauji; ka bērni pie tāda ēdiena nav pieraduši, neēd skolās, bet veikalā sapērkas našķus vai skrien uz tuvējām kafejnīcām..

Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča uzskata, ka tomēr vajadzētu atļaut lielāku sāls daudzumu un tad pakāpeniski samazināt, jo pāreja notikusi pārāk strauji: "Esam guvuši pieredzi, daudzviet pirmie mēneši bija ļoti grūti, un tas ir saprotams. Mūsu veikali ir pilni ar ēdienu, kas satur sāli lielās devās un vēl visādus garšas pastiprinātājus. To visu bērni ēd. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēdiens bez sāls skolās negaršo."

Lai noskaidrotu vecāku viedokli par šīs iniciatīvas nepieciešamību, biedrība Vecāki par izglītību aicina piedalīties nelielā aptaujā.