Projektā neesot nav iekļauts pats būtiskākais - bērniem ar speciālajām vajadzībām jāsaņem viņu vajadzībām atbilstoša palīdzība, neatkarīgi no izglītības iestādes, kurā bērns mācās, kā arī jāparedz konkrēti pasākumi un finansējums vardarbības mazināšanai visās skolās.

28. decembrī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiks atkārtota Izglītības attīstības pamatnostādņu projekta 2014.- 2020.gadam saskaņošana, kur piedalīsies arī biedrību Vecāki par izglītību un Izglītības un atbalsts Latvijās ģimenēm un citu organizāciju pārstāvji.

Tomēr vecāku organizācijas norāda, ka arī jaunais projekts labots tikai kosmētiski, nevis pēc būtības ņem vērā vecāku organizāciju iebildumus.

Lai gan Izglītības attīstības pamatnostādņu mērķis esot visnotaļ atbalstāms, paredzētā rīcība tam tomēr neatbilstot. Piemēram, pamanostādnes paredz vēl aizvien turpināt novecojušo speciālās izglītības programmu licenzēšanu, uzliekot birokrātiskus šķēršļus speciālās izglītības pakalpojuma saņemšanai un neveicina iekļaujošo izglītību, neņemot vērā faktu, ka vairums bērnu ar speciālām vajadzībām var mācīties vispārizglītojošās skolās parastās klasēs vistuvāk savai dzīvesvietai, uzsver J. Simanovska.

Vecāku organizācijas uzskata, ka pamanostādnēs jāietver būtisks iekļaujošās izglītības princips: bērniem ar speciālām vajadzībām jānodrošina viņu vajadzībām atbilstošs izglītības pakalpojums pēctecīgi un savlaicīgi visās izglītības pakāpēs, neatkarīgi no iestādes, kurā bērns mācās. Jāatsakās no pārmērīgās bērnu dalīšanas specializētās iestādēs, ko jau 2010. gadā Latvijai ieteica Pasaules Banka, uzsverot, ka tieši līdzšinējā sistēma ir neadekvāti dārga un neefektīva. Tāpat arī vecāki vēlas, lai sadarbība ar ģimeni un skolas psihoemocionālā vide tiek minēti ne tikai pamanostādņu ievaddaļā, bet arī rīcības sadaļā to ieviešanai būtu paredzēti konkrēti pasākumi un finansējums.