Arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško norādīja, ka viena no tām ir sporta pedagogi, otra - pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, jo mazajiem bērniem izskraidīt pakaļ nav nemaz tik viegli. Savukārt trešā kategorija ir speciālo skolu skolotāji, kuriem ir psiholoģiski grūti darba apstākļi.

"Patlaban mēs netiekam uzklausīti, un tiek teikts, ka valdība negrasās palielināt izdienas pensijas saņēmēju loku. Mēs nodrošinām jaunajiem augstskolās budžeta vietas, atkal tērējam valsts naudu, bet neradām iespēju, kur viņiem pēc tam strādāt," sacīja I.Mikiško.

Viņasprāt, jautājumā par izdienas pensijām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav pietiekami uzstājīga, jo vairākās sēdēs Labklājības ministrijā par šo jautājumu neesot manījuši IZM pārstāvjus, kas iestātos par to.

Viņa pieļauj, ka varētu būt daudz tādu pedagogu, kas varētu pretendēt uz izdienas pensiju, ņemot vērā, ka virs 60 gadu vecuma ir 8,3% pedagogu. Vecumā 50-59 gadiem ir 28,8%, bet 40-49 gadu vecumā ir 32,6% pedagogu, savukārt jaunāki par 29 gadiem ir ap 10%.

"Pedagogi strauji noveco. Mums, salīdzinot ar citām valstīm, ir arī vislielākais pedagogu skaits, kas turpina darbu skolās pēc 60 gadu vecuma," piebilda LIZDA vadītāja.