Šobrīd Latvijā nav vienlīdzīgas kvalitatīvas izglītības iespējas Rīgā un lauku reģionos. Šādus secinājumus var izdarīt pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījuma, kurā salīdzinātas 65 valstu skolēnu kompetences matemātikā, dabaszinībās un lasīšanā. Lai gan pētījums norāda arī uz pozitīvu tendenci – Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu zināšanu līmenis, salīdzinot ar 2009. gadu, nedaudz ir paaugstinājies, tomēr parādās nevienlīdzības aspekti. Piemēram, meiteņu zināšanas ir labākas nekā zēnu, kā arī izteikti augstāki rezultāti ir Rīgas skolu skolēniem, īpaši lasīšanā, vēsta laikraksts Diena.

OECD pētījums atklājis, ka Latvijā vislabākie rezultāti visās jomās ir Rīgas skolu skolēniem, bet vissliktākie – lauku skolu skolēniem. Arī salīdzinot citu pilsētu skolu rezultātus ar lauku skolām, redzama būtiska atšķirība. Savukārt vērtējot pēc skolu tipa, secināts, ka pamatskolās skolēnu vidējie sasniegumi ir zemāki par vidusskolu un ģimnāzijas skolēnu sasniegumiem. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete sacīja, ka pētījuma rezultāti noteikti lauž stereotipu, ka lauku skolās mazajās klasēs ir iespējama individuāla pieeja, kam savukārt ir labvēlīgāka ietekme uz mācību rezultātiem. Tomēr, pēc viņas domām, ir jāveic padziļināta analīze. Viņa atzīmēja, ka rezultātus lauku skolās, iespējams, ietekmē konkurences trūkums, kas nenodrošina skolēnu motivāciju censties būt labākiem. Tāpat ietekme noteikti ir sociāli ekonomiskajiem faktoriem, uzskata I. Druviete.

Plaisa izglītības kvalitātē starp Rīgas un lauku skolām uztrauc arī Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), kas ir gatava meklēt risinājumus atšķirību mazināšanai. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja, ka ministrija jau virzās uz šo mērķi, pievēršoties reģionu vidusskolu tīklam un ģimnāziju stiprināšanai. Tāpat viņa norādīja, ka jāmeklē jaunas pieejas un pasniegšanas metodes, lai mazinātu atšķirību zēnu un meiteņu vidū.

Pētījuma rezultāti norāda arī uz mazo talantīgo skolēnu īpatsvaru. Piemēram, augstākā līmeņa matemātikas uzdevumus Latvijā spējuši atrisināt tikai 1,5% skolēnu, kamēr Igaunijā – 3,6%. Savukārt vidējais OECD valstu rādītājs ir 3,3%. Šādi rezultāti varētu liecināt par atbalsta trūkumu talantīgajiem skolēniem.

Statistika liecina, ka visās satura jomās Latvijai ir augstāki rezultāti par Lietuvas un Krievijas skolēnu sasniegumiem, taču ievērojami Latvija atpaliek no Igaunijas vienaudžu veikuma. Piemēram, dabaszinātnēs Igaunijas skolēniem vidējais rezultāts ir 541 punkts, kas ir sestais labākais rādītājs visu valstu vidū, kamēr Latvija ir 25. vietā. 

Pēc pētījuma eksperti gan secinājuši, ka nav jābrauc tūkstošiem kilometru līdz Šanhajai, lai ņemtu piemēru. Tikpat labi rezultāti ir arī Rīgas ģimnāzijām. Līdz ar to ir jāveicina pieredzes nodošana citām Latvijas skolām.