Tāpat abas puses vienojās precizēt pedagogu, kuri varētu uz tām pretendēt, faktisko skaitu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Izdienas pensiju paredzēts piešķirt pirmsskolas izglītības, speciālās izglītības un sporta skolotājiem. "Ir skaidrs, ka šo trīs kategoriju pedagogiem ir īpaši augsta emocionālā un fiziskā pārslodze, atšķirīgi amatu pienākumi, līdz ar to risināms jautājums par papildu atbalstu personām, kas savu mūžu ieguldīja atbildīga un emocionāli un fiziski smaga amata pildīšanā," norādīja ministre. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati liecina, ka pašlaik valstī ir aptuveni 2000 pedagogu vecumā virs 60 gadiem, no kuriem apmēram 150 strādā šajās nozarēs.

LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, ka, lai ieviestu izdienas pensijas attiecīgo nozaru pedagogiem, jārēķinās ar likumdošanas aktiem - ir jādomā, kā tos sakārtot. "Tā kā nepieciešamais finansējums jāatrod budžetā, noteikti būs kaut kādi ierobežojumi. Jautājums jāsaskaņo ar Pašvaldību savienību, Labklājības ministriju (LM) un Finanšu ministriju, un tad, pēc 15.jūnija, mēs tiekamies atkal un skatāmies nākamo likumdošanas ceļu, kādā veidā ieceri var realizēt, lai cilvēkiem rastos drošības sajūta, ka bezizejas situācijā, kad viņi vairs nevar turpināt darbu pedagoģijā, varētu rēķinātie ar finansiālo atbalstu un iespējām darīt kaut ko citu," skaidroja I. Mikiško.

I. Mikiško norādīja, ka nevar paredzēt, kad iecere varētu tikt realizēta, jo "neviens likumdošanas dokuments mums nevirzās ļoti ātri". Viņa skaidroja, ka starpministriju pārrunās jāatrod kopīgs viedoklis, jo līdz šim tas nav izdarīts jau daudzu gadu garumā. "Tas nebūs ātri, bet ir pozitīva vēlme šo procesu paātrināt un darīt, cik ātri vien iespējams," teica I. Mikiško.

Arodbiedrības priekšsēdētāja tomēr skaidroja: "Mēs saprotam, ka noteikumi nav tik izdevīgi, lai visi tūlīt vēlētos izmantot šo iespēju. Likumdošana neparedz lielus bonusus. Tā ir iespēja cilvēkam izdarīt izvēli. Ja viņš tiešām nevar, viņam ir izvēle izvērtēt. Tas ir liels pluss un izvēles iespēja."