PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2025. gada 14. maijs

Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis

6403.jpeg
Foto: Foto: auremar / 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesniegusi izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz plašāku Eiropas Savienības (ES) valodu un svešvalodu lietojumu Latvijas valsts augstskolās

Paredzēts, ka valsts dibinātajās augstskolās un koledžās ne vairāk kā ceturto daļu no valsts valodā īstenotās studiju programmas kredītpunktu apjoma varēs īstenot citās ES oficiālajās valodās, kas nav valsts valoda, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Tāpat likumprojekts paplašina iespēju valsts dibinātajās augstskolās un koledžās īstenot studiju programmas svešvalodās, tostarp svešvalodās, kuras nav ES oficiālās valodas, vienlaikus saglabājot studējošajiem iespēju studēt tāda paša satura studiju programmās valsts valodā.

Likumprojekts arī paredz gadījumus, kad gala un valsts pārbaudījumus var kārtot un kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbus un diplomdarbus var izstrādāt un iesniegt svešvalodā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju un studējošo mobilitāti Eiropas augstākās izglītības telpā, nostiprināt Latvijas studējošo valodu zināšanas. Ar likuma grozījumiem valsts dibinātajām augstskolām un koledžām rodas iespēja veidot un īstenot vairāk studiju programmu svešvalodā, tādējādi piesaistot vairāk ārvalstu studējošo.

"Šie likuma grozījumi ir izšķiroši svarīgi, lai Latvijas augstākā izglītība atvērtos starptautiskai zināšanu un studentu plūsmai. Dzīvojot dinamiskā pasaulē, mums nav iespēju konkurēt un līdzvērtīgi sadarboties ar citiem, ja paši esam noslēgti," uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņš pauda cerību, ka koalīcijas partneri visas Latvijas izglītības sistēmas intereses liks augstāk par šauru akadēmisku grupu interesēm un atbalstīs šos grozījumus, jo tie Latvijai atvedīs gan ārvalstu studentus, gan starptautiski konkurētspējīgus mācībspēkus.