PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

5841.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Tuvojoties jaunajam mācību gadam, sabiedrībā aktualizējušās diskusijas par izglītības jautājumiem, tostarp mācību līdzekļu iegādi, drošību skolās un ārpus tām, pedagogu algām un citiem jautājumiem.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa aptaujāto par vissteidzamāk risināmo problēmu Latvijas skolās uzskata disciplīnas trūkumu skolēnu vidū (62%). Salīdzinoši bieži aptaujātie norādījuši arī uz labu skolotāju trūkumu (42%). Jāpiebilst, ka pie steidzamāk risināmajām problēmām minēts arī slikts materiāli tehniskais nodrošinājums (30%) un nepietiekama mācību kvalitāte (30%). Savukārt vardarbību skolās par vienu no steidzamāk risināmajām problēmām uzskatījuši 25%, bet zemas skolotāju algas - 23% aptaujāto, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Interesanti, ka salīdzinājumā ar 2008.gadā veiktu līdzīga rakstura pētījumu par 12-13 procentu punktiem pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri par būtisku problēmu uzskata disciplīnas trūkumu un vardarbību skolās. Tikmēr retāk nekā pirms pieciem gadiem aptaujātie šogad norādījuši uz labu skolotāju trūkumu (2008.gadā - 47%; 2013.gadā - 42%) un zemām skolotāju algām (2008.gadā - 29%; 2013.gadā - 23%).

Tajā pašā laikā, kopumā vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā, salīdzinoši liels skaits aptaujāto atzīmējuši, ka tā pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies (39%). Tikmēr 29% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā ir pasliktinājusies, bet uz tās uzlabošanos norādījuši vien 20% aptaujāto. Tiesa, pozitīvo viedokļu ir vairāk nekā 2008. un 2012.gadā.

Lūgti norādīt, kuras no izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska prioritātēm izglītības sistēmas uzlabošanai Latvijā viņi atbalsta, visbiežāk aptaujātie pozitīvi vērtējuši ieceri izveidot elastīgu sadarbības modeli starp skolām un uzņēmumiem, veicinot izglītības - īpaši profesionālās - apguvi reālajā darba vidē (57%), un bezmaksas izglītības jautājumu risināšanu, lai vecākiem nebūtu jāpērk grāmatas un citi mācību līdzekļi (55%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atbalstījuši arī ieceri izveidot pedagogu novērtējuma sistēmu, skolotāju atalgojumu saistot ar viņu darba kvalitāti (48%). Tikmēr visretāk no ministra minētajām prioritātēm iedzīvotāji par būtiskām uzskatījuši sadarbības izveidi starp augstskolām, apvienojot vai pārceļot atsevišķas studiju programmas uz tām augstskolām, kurās konkrētie mācību virzieni ir spēcīgāki (37%), un lielāku finansējuma piesaisti zinātnei (30%).

Visbeidzot, vaicāti, ko izglītības sistēmai jāspēj sniegt cilvēkam, lai viņš varētu iekļauties darba tirgū, vairāk nekā puse aptaujāto norādījuši pietiekamas teorētiskās un praktiskās zināšanas (68%) un prasmi patstāvīgi domāt un risināt problēmas (63%). Tikmēr spēju domāt analītiski un radoši par nozīmīgāko izglītības sistēmas sniegto ieguvumu atzīmējuši 46% aptaujāto, prasmi strādāt komandā - 37%, bet gatavību konkurēt ar citiem darba tirgus dalībniekiem - 31%. Visretāk par būtiskākajiem ieguvumiem aptaujātie uzskatījuši spēju efektīvi atrast sev nepieciešamo informāciju (17%) un spēju prezentēt, runāt auditorijas priekšā (14%).