Izglītības reforma: Pazudis arodskolā

Komentāri48   
Foto: Reinis Hofmanis / Publicitātes foto.

Katru gadu no Latvijas arodskolām bez atestāta pazūd ap 5000 audzēkņu, lielākoties jauni vīrieši. Latvijas izžūstošajam darba tirgum tas ir milzīgs skaitlis. Kāpēc tā notiek un kur viņi paliek?

Kandavas lauksaimniecības tehnikumā Edgars (18) un Artūrs (19) nomācījās vien dažas nedēļas. Iestājušies pērn, labākie draugi no Ventspils ātri saprata, ka zināšanas par zāles pļaušanu, fermu uzturēšanu un vistu olu kvalitāti nav tas, ko gaida no dzīves.

Šis bija viņu otrais mēģinājums turpināt mācības pēc pamatskolas beigšanas Ventspilī.

Pirmā reize bija uzreiz pēc 9.klases, turpat Ventspils tehnikumā. Artūrs iestājās “elektriķos”, bet ātri saprata, ka “nevelk, pārāk daudz matemātikas”. Edgars netika automehāniķos, kur visas vietas bija aizņemtas. Automašīnu būvtehniķu kurss, kurā tika, “neiepatikās. Bija lielas prasības un daudz jāmācās.”

Abi draugi mācības pameta pēc trim nedēļām.

Viņi ir divi no apmēram 5000 audzēkņiem, kas katru gadu nepabeidz arodskolas, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati. Lielākā daļa ir jauni vīrieši. Visvairāk izkrīt pirmajā semestrī, kad no skolām pazūd 42% no visiem nepabeigušajiem. Viņi viļas specialitātē, mācības izrādās pārāk grūtas, pašiem vai ģimenēm trūkst naudas, skaidro “Re:Baltica” intervētie skolotāji un audzēkņi.

Vidusskolās, kur nav vieglāk, atbirst tikai 1,5%. Kāpēc tāda atšķirība?

“Re:Baltica” apkopotie fakti ļauj secināt: arodskolās nonāk jaunieši ar vājākām sekmēm vai uzvedības problēmām, kurus vidusskolas nevēlas redzēt, lai nebojātu līmeni. Bieži tas notiek ar pamatojumu: lai iemācās vismaz amatu. Savukārt arodskolas nav gatavas darbam ar šiem jauniešiem, no kuriem daudzi nāk no ģimenēm, kur vecāki nespēj vai neprot atbalstīt savus bērnus.

Milzu nauda ir, bet atdeve?

Kopš 2009.gada IZM ar darba devējiem mērķtiecīgi strādājusi, lai jauniešu acīs arodskolas padarītu iekārojamas. Izmantojot 183 miljonus eiro no ES naudas, izveidoti 19 profesionālās izglītības kompetenču centri – apvienotas, izremontētas arodskolas ar modernu tehniku.

Tas ir nostrādājis. Audzēkņu skaits arodskolās katru gadu pieaug, pērn sasniedzot 39% no visiem skolēniem. Valsts, iedvesmojusies no industriālās Vācijas parauga, vēlas, lai 2020.gadā puse no Latvijas skolēniem mācītos arodskolās.

“Pieredze, kuru esmu ieguvis, strādājot Ministru prezidenta amatā, ļauj man apgalvot, ka profesionālā izglītība šobrīd ir svarīgākā Latvijas izglītības sistēmas sastāvdaļa,” 1.septembra uzrunā Rīgas Valsts tehnikuma audzēkņiem norādīja premjers Māris Kučinskis.

Tomēr starp skaisti izremontētajām skolu un kopmītņu ēkām, politiķu un uzņēmēju kaismīgajām runām par nepieciešamību iegūt amatu, pazūd būtisks jautājums, uz kuru atbildes nav – kāda ir mācību kvalitāte un cik gatavas skolas ir strādāt ar visiem jauniešiem, kuri tur nonāk?

Šodien desu un makaronus, rīt – makaronus

Kad Edgars pirmo reizi pameta mācības Ventspils tehnikumā, aizbrauca pastrādāt pie brāļa Zviedrijā, zemnieku saimniecībā. Gadu vēlāk iestājies Kandavas lauksaimniecības tehnikumā un saskāries ar Latvijas realitāti.

“Biju pieradis Zviedrijā pie naudām, ka varu pirkt, ko vēlos. Pēkšņi skolā man bija par katru eiro jādomā – vai šodien ēdīšu desu vai makaronus, un rīt vēl makaronus,” stāsta Edgars. Nesagaidījis pat pirmo stipendiju, kas Kandavas lauksaimniecības tehnikumā ir līdz 150 eiro mēnesī par sekmīgām atzīmēm, Edgars ar Artūru nosprieda, ka labāk ies strādāt. Edgars strādā Ventspilī par santehniķi, turpat arī vecākais brālis, abas mazās māsas vēl skolā. Mamma strādā veikalā, bet tētis – mežizstrādē.

Artūrs strādā noliktavā par krāvēju.

Naudas trūkums profesionālās izglītības skolu audzēkņiem ir būtisks šķērslis. Dati no dažādiem pētījumiem rāda, ka šajās skolās vairāk nonāk jaunieši no mazāk turīgām ģimenēm.

IZM pasūtīts pētījums 2014.gadā rāda – vidēji no parasto skolu pametušajiem jauniešiem 4 bija no maznodrošinātām ģimenēm, bet arodskolā trīsreiz vairāk – 13. Vēl vairāk, ja salīdzina nepilnās ģimenēs dzīvojošos: parastā skolā atbiruši 4, bet arodskolā — 15.

Grafika Lote Lārmane.png

Grafika: Lote Lārmane

No Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pagājušajā gadā atskaitīti 36 skolēni no 400. Daži no viņiem mainīja dzīvesvietu, bet “pārsvarā nauda,” stāsta skolas direktora Dace Rozentāle. “Es jau saku, ja ir kādas problēmas, nāciet, runājiet. Bet reti kāds pienāk, viņiem bail no izsmiekla.” Skola maznodrošināto ģimeņu bērniem var apmaksāt kopmītnes, izmaksāt vienreizēju naudas pabalstu. Nepieciešamības gadījumā sazinās ar sociālajiem dienestiem. “Ir skolotāji, kas ir sarunājuši, ka audzēņi katru dienu var ietu uz zupas virtuvi, un viņi arī iet,” stāsta Rozentāle.

Naudas trūkums ģimenēs bieži nāk komplektā ar stresu, uzvedības problēmām, dažādām atkarībām. Arodskolās, kur nonāk liels skaits šādu bērnu, valsts neapmaksā sociālos pedagogus vai psihologus. Šādu speciālistu algošana ir atkarīga no skolas rocības. Kandavas tehnikums to nevar atļauties. Cik arodskolās šādu speciālistu ir, datu nav.

“Obligāti, obligāti mums būtu vajadzīgs psihologs, jo bērniem ir ļoti daudz problēmu mājās un var būt arī psiholoģiskas problēmas,” stāsta Kandavas tehnikuma ķīmijas skolotāja Māra Žilivinska.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)  ziņojumā par izglītību Latvijā norāda, ka profesionāļi, kas palīdzētu problēmbērniem, ir galvenā nepieciešamība skolās. “Psihologs vai sociālais darbinieks ir pirmais svarīgais palīdzības punkts gan skolēniem, vecākiem un skolotājiem, gan arī saziņai ar sociālajiem dienestiem,” norādīts pētījumā.

Situācijas glābējs solās būt kārtējais no ES fondiem finansētais projekts, kā ietvaros nākamajos piecos gados tērēs gandrīz 40 miljonus eiro, lai samazinātu no skolām atbirušo skaitu. Lielākā daļa naudas paredzēta skolēnu materiālajam atbalstam – ēdināšanai, transportam, kopmītnēm, bet pārējais – valsts līmeņa datu bāzes izveidošanai, skolotāju mācīšanai, vajadzīgo speciālistu piesaistei (psihologi, mentori), sadarbību grupu izveidei starp atbildīgajām pašvaldību iestādēm (bāriņtiesas, sociālie dienesti, policija) un vecāku izglītošanai.

Mērķis – panākt, ka atbirušo skaits piecos gados samazinās par 2%. Tagad tas ir 9,6% (rēķinot visas Latvijas skolas), kas jau ir mazāks par vidējā OECD līmeni. Taču mums ir liela atšķirība starp reģioniem. Laukos atbirušo skaits ir divreiz lielāks nekā pilsētās.

Lielākais risks veiksmīgai programmas ieviešanai ir pašvaldībām un pašām arodskolām dotā vara.  Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas projektu uzraudzīs, plāno izsludināt konkursu, kurā pašvaldības un arodskolas iesniegs savu piedāvājumu skolotāju apmācībai.  Latvijā ir 119 pašvaldības un to, kā arī skolu vadības izpratnes līmenis par to, kā strādāt ar problēmbērniem, būtiski atšķiras – rāda “Re:Baltica” iepriekšējie pētījumi.

Foto Kaspars Goba.png

Kandavas lauksaimniecības tehnikumā tagad mācās arī viens no Re:Baltica izglītības sērijā iepriekš aprakstītajiem varoņiem Daniels no Brocēniem. Atšķirībā no pamatskolas, tehnikumā Daniels jūtas ļoti labi un uzlabojušās arī viņa atzīmes. Foto: Kaspars Goba

Nedz IKVD, nedz arī Latvijas Pašvaldību savienībai nav datu, cik pašvaldībās vispār ir izveidotas darba grupas, kas apvieno par bērniem atbildīgās iestādes. Projektā liela loma piešķirta tieši šīm sadarbības grupām.

Proporcionāli maz paredzēts skolotāju apmācībai – 226 000 eiro – līdz 2018.gada vasarai. “Re:Baltica” līdzšinējie pētījumi par izglītības sistēmu rāda, ka pašvaldības labprātāk skolotājiem organizē seminārus, kas nereti robežojas ar ezotēriku, nevis māca sadarboties.

Lai izvairītos no bezjēdzīgu kursu rīkošanas, IKVD rīkos apmācības pašvaldību izglītības dienestiem par to, kas ir kvalitatīvas apmācības. Kas pēc tam reāli apmācīs skolotājus jaunajās metodēs? “Mums jāizmanto tie cilvēki, kādi ir – skolās, pašvaldībās un jauniešu organizācijās,” secina IKVD vadītāja Inita Juhņēviča.

Vismaz daļai Latvijas skolotāju šāda programma arī prasītu domāšanas maiņu. IZM pasūtītajā pētījumā daļa skolotāju norādīja, ka “izglītības iestādēm nav jārisina plašākas sociālās un ekonomiskās problēmas, kuras ir ārpus skolas tiešās darbības lauka.”

Grafika Lote Lārmane2.png

Grafika: Lote Lārmane

Netiek līdzi

Tikai 63% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka arodskolas nodrošina “augstas kvalitātes izglītību”, rāda Eirobarometra dati. “Re:Baltica” intervētās izglītības amatpersonas uzskata, ka šādu viedokli rada stereotipi. Viens no tiem – ka arodskolās mācīties ir vieglāk.

“Manam dēlam arī, kad ar viņu netika galā, teica: “Mamma, jūsu bērns tāpat neko nevar izdarīt, meklējiet vietu arodskolā.” Nu labi, viņam tagad ir augstākā izglītība, bet jautājums ir par to, ka vidusskolas skolotāji grauj arodskolu prestižu, jo pasaka – ej projām,” stāsta IZM valsts sekretāres vietniece Evija Papule, kas pati tagad ir atbildīga par arodskolu tīkla reorganizāciju.

To, ka stereotips joprojām strādā, apliecina fakts, ka arodskolas izvēlas jaunieši ar sliktākām atzīmēm. Kad Artūram un Edgaram vaicāju, kādas viņiem skolā bija atzīmes, abi saskatās un apmulsuši nosmejas: “Sliktas.” Kandavas tehnikumā vidējā atzīme ir 5,5 balles.

Foto Kaspars Goba2.png

Līdzīgi, kā visās arodskolās, arī Kandavas lauksaimniecības tehnikumā jaunieši mācās gan amatu, gan vispārējos vidusskolus priekšmetus. Daudziem slodze izrādās par lielu. Foto: Kaspars Goba

IZM pētījumā atklājās: arodskolās, kurās ir priekšlaicīgi mācības pametušie, vidēji 20 audzēkņi ir nesekmīgi, kamēr vidusskolās gandrīz desmit reižu mazāk – nepilni 2.

Ticot, ka arodskolā būs vieglāk, jaunieši iekrīt kā circeņi pelnos. Patiesībā slodze ir dubulta, jo jāapgūst vidusskolas priekšmeti un arods. Nokārtot skolas beigšanas centralizētos eksāmenus ir grūtāk, jo prasības ir vienādas ar vidusskolēniem, kamēr, piemēram, matemātikas stundu skaits – ir mazāks. Pagājušajā mācību gadā vidējā atzīme centralizētajā matemātikas eksāmenā arodskolās bija divreiz zemāka nekā vidusskolās – 20,6%.

Lai pasargātu jauniešus no kļūdainām izvēlēm, nākamo četru gadu laikā IZM Latvijas skolās palielinās karjeru konsultantu skaitu. Šai reformai arī paredzēts tērēt ES naudu – 21,6 miljonus (no tiem valsts līdzfinansējums 3,2 miljoni).

Izskatās, ka nākamajos gados skolas un skolotājus apbērs ar Eiropas Savienības naudu. Bez karjeras konsultantu apmācībām un semināriem kā novērst priekšlaicīgu skolu pamešanu no 2016.gada ES miljoni plūdīs vēl piecās citās programmās.

Grafika Lote Lārmane3.png

Grafika: Lote Lārmane

Tas viss notiek paralēli idejai ar 2018.gadu veikt apvērsumu Latvijas izglītības sistēmā, ieviešot jaunu mācību pieeju. Arī tur skolotājiem būs jāmācās daudz jauna, bet par daudz mazāku naudu.

Kvalitātes mērījumu nav

OECD norāda, ka Latvija pēdējos gados veiksmīgi optimizējusi arodskolu tīklu un iesaistījusi darba devējus mācību programmu izvēlē, kamēr “mācību satura reforma notiek lēni”. Datu, pēc kā analizēt arodskolu mācību satura kvalitāti un skolēnu progresu, nav.

IZM kā veiksmes stāstu rāda pieaugošo arodskolu skolēnu skaitu. Gandrīz 48% no beidzējiem strādā savā profesijā, 17,5% turpina izglītību un tik pat daudz strādā citā profesijā. Kur paliek “izkritušie”, ziņu nav.

Skolotājas novērojušas, ka vairums aizbrauc uz ārzemēm vai kļūst par mazkvalificētu darbaspēku Latvijā. Pat, ja skolas gribētu, tām būtu grūti izsekot, kas notiek ar atbirušajiem audzēkņiem.

Kandavas tehnikumā no desmit izkritušajiem audzēkņiem “Re:Baltica” izdevās sazvanīt tikai trīs. Sešiem telefona numuri gada laikā jau bija atslēgti. Atsaucīgi izrādījās Artūrs un Edgars. Viņi šobrīd mācības turpināt neplāno. Nevarot savienot ar darbu. Un neredzot vajadzību.

Autore: Inga Spriņģe, Re:Baltica
Redaktore: Sanita Jemberga, Re:Baltica

 
 
E-klase 16.02.2017.
 
158 : 150
 Novērtē
Pievienot komentāru


E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā E-KLASE brīdina, ka tai ir tiesības nodot informāciju par portāla lasītāju tiesībsargājošajām institūcijām, kas var lemt par kriminālprocesa sākšanu.

Twitter sadaļa

@eklase Ārstes padomi, kā izvairīties no traumām vasarā https://t.co/gWzR3KA4BA via @eklase
@eklase E-klases portāla sadaļā "Konference" pieejami lekciju video ieraksti https://t.co/ZbZO2FFrYa https://t.co/YaCDGWwO9o
@eklase Konferences "E-KLASE 2017" bildes jau pieejamas portālā! Drīzumā tiks publicēti arī lekciju ieraksti.… https://t.co/izHRTCqkCp
@eklase Pēc izglītojošas dienas pedagogi piedalās loterijā un pēcāk baudīs Liepājas Simf. orķestra stīgu kvinteta koncertu. https://t.co/ZbZO2FFrYa
@eklase Sākusies #EKLASE2017 noslēguma daļa. Tiešraide no apbalvošanas ceremonijas E-klasē un LMT Straume.… https://t.co/htwTnAwCCL
@eklase Sākusies antropologa Roberta Ķīļa @cantab3 lekcija "Darbs un profesija: ko, kā un vai vispār mācīties?" #EKLASE2017 https://t.co/ZbZO2FFrYa
@eklase Jau tūliņ sāksies institūta “Vitae" vadītāja Rolanda Ozola lekcija "7 lielās izglītības idejas un kompetenču pieeja izglītībā". #EKLASE2017
@eklase RT @liepajalv: Ar izglītības ministra Kārļa Šadurska un domes priekšsēdētāja Ulda Seska uzrunu "Lielajā dzintarā" sākusies konference "E-Kl…
@eklase E-klases vadītājs Jānis Kaģis noslēdz konferences atklāšanas daļu. #Eklase2017 https://t.co/ZbZO2FnQzA https://t.co/Y6vEQElaCz
@eklase Liepājas mērs @UldisSesks konferences atklāšanā. #Eklase2017 Skaties tiešraidē https://t.co/ZbZO2FnQzA https://t.co/YbEKVK4d35
@eklase Pašlaik izglītības un zinātnes ministrs stāsta par pārmaiņām izglītības sistēmā. #EKLASE2017 #LMTstraume https://t.co/N1etdkpWQ4
@eklase RT @greatamberlv: Lielākais izglītības nozares notikums šodien Lielajā dzintarā! Konference E-KLASE 2017 https://t.co/byoLDFM0tC
@eklase Konference E-Klase2017 ir sākusies! Notiek konferences atklāšana - seko līdzi tiešraidei #EKLASE2017 https://t.co/ZbZO2FnQzA
@eklase Konferenci #EKLASE2017 varēs vērot video tiešraidē E-klase.lv un https://t.co/rQcu9jHAel. Seko līdzi no plkst.11.!… https://t.co/3phOLQtEJ0
@eklase RT @LiepajasIP: Norisināsies konference "E-KLASE 2017" https://t.co/epI1bnEQbG via @eklase