Bērna niķi, pusaudža vecums vai tomēr nopietnāk – depresija?

Komentāri22   
Foto: 9nong / 123RF

Nereti no bērniem dzirdam: „Man ir depresija, liec mani mierā!” Kurā brīdī, dzirdot šādu frāzi no sava bērna, skolēna vai klasesbiedra, to uztvert nopietni un ko iesākt? 

Depresijas pazīmes un ieteikumus, kā rīkoties un palīdzēt, sniedz krīžu un konsultāciju centra Skalbes kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa.

Kas ir depresija?

Depresija ir saslimšana, kas ietekmē emocijas, domas, uzvedību un fiziskās ķermeņa reakcijas. Ikviens kādā dzīves brīdī var justies noskumis vai nelaimīgs, taču tas ne vienmēr nozīmē, ka sākusies depresija. Depresija traucē pilnvērtīgi veikt ikdienas aktivitātes, var pat parādīties domas, ka dzīvot nav vērts. Svarīgi laikus vērsties pie speciālista, lai noteiktu depresijas veidu un saņemtu atbilstošu palīdzību. Mūsdienās depresija ir ārstējama slimība.

Kā tā izpaužas?

Tas ir normāli, ka bērniem un pusaudžiem mainās garastāvoklis. Var būt tādas dienas, kad viņi jūtas nomākti vai bēdīgi, dusmīgi vai apātiski. Taču svarīgi pievērst īpašu uzmanību tam, kad garastāvokļi sāk iestrēgt - tie bieži atkārtojas, ir noturīgi laikā, grūti maināmi. Bērnu depresija visbiežāk saistās ar nomāktības, bezspēcības un izmisuma izjūtām, taču ir arī atšķirība - bērnu depresiju var maskēt arī nepamatoti dusmu un agresijas izvirdumi. Depresijas biežākie simptomi ir pastāvīgi nomākts garastāvoklis, interešu trūkums, vienaldzības sajūta, nespēks, enerģijas izsīkums. Cilvēks, kurš cieš no depresijas, nespēj priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja labsajūtu.

Visbiežāk novērotās depresijas pazīmes:

Emocionālā līmenī - aizkaitināmība vai dusmas, ilgstošs bēdīgums un nomāktība, nederīguma un vainas izjūtas.

Fizioloģiskā līmenī - ēstgribas traucējumi, miega traucējumi, pastāvīgs nogurums, sūdzības par galvassāpēm, vēdera sāpēm u.c.

Prāta līmenī: grūtības koncentrēties, kas rada grūtības skolā, darba vietā utt. Grūtības pieņemt lēmumus, grūtības noturēt uzmanību, negatīvas domas, kas nemitīgi atkārtojas, domas par pašnāvību.

Saskarsmes līmenī - izteikts jūtīgums pret noraidījumu, norobežošanās no cilvēkiem.

Uzvedības līmenī - raudulīgums, kliegšana, grūtības piedalīties sociālās aktivitātēs, t.sk. ar draugiem, ģimenes locekļiem, grūtības piedalīties mācību stundu aktivitātēs, motivācijas trūkums, klaiņošana, bēguļošana no stundām, bērni un īpaši pusaudži var sākt lietot apreibinošās vielas, mācību atstāšana novārtā, nevīžība pret savu ārējo izskatu, iesaistīšanās kautiņos, ieslīgšana internetā (sociālajos tīklos, spēlēs u.tml.).

Bērni sākumskolas vecumā vēl nespēj tik detalizēti analizēt savas sajūtas un pārdzīvojumus, tādēļ šajā vecumā bērni, kuri cieš no depresijas, drīzāk sūdzas par galvassāpēm, garlaicību, nespēku. Viņiem var pasliktināties apetīte, nakts miegs. Šajā vecumā depresijas izpausmes drīzāk atgādina fizisku saslimšanu.

Kā reaģēt, ja pamanītas depresijas pazīmes?

Pirmkārt, ir jāreaģē pēc iespējas ātrāk - nav jāgaida, kad depresija padziļināsies. Ja radušās aizdomas par depresiju, vislabākais lēmums, kuru varat pieņemt savā un/vai sava bērna labā, ir doties pie speciālista, kas viennozīmīgi pateiks, vai nepieciešama ārstēšana. Par depresiju ar bērnu vai pusaudzi jārunā individuālā sarunā. Tas jādara nenosodošā, cieņpilnā veidā, paužot savas bažas par depresijas pazīmēm (raudāšana, bezmiegs, ēstgribas trūkums utt.), kuras esat novērojuši, aicinot pastāstīt, kas īsti notiek.

Atcerieties, ka bērnam vai pusaudzim ir grūti runāt par savām izjūtām, tādēļ viņam var būt kauns atklāties. Nemēģiniet pratināt bērnu, uzdodot pārāk daudz uzstājīgu jautājumu, labāk veidojiet sarunu, kur paužat savu gatavību uzklausīt. Atvēliet tam pietiekami daudz laika, lai nevajadzētu bērnu pārtraukt pusvārdā, kad viņš atvēris savu sirdi! Esiet maigi, bet uzstājīgi. Bērns var sākotnēji atrunāties, ka “viss ir labi”. Nemoralizējiet, nelasiet lekcijas un nekādā gadījumā nesakiet, ka „tas ir štrunts, viss pāries”. Apstipriniet bērniem viņu emocijas, piemēram: „Es saprotu, ka tu jūties bēdīgs, jo sastrīdējies ar draugu.” Šajā brīdī vērts atcerēties, ka jebkas, ko kādreiz bērnam dusmās un neapdomīgi pateiksiet, spēj atstāt nopietnas sekas viņa psihē un veicināt depresiju.

Kad ir jāmeklē speciālista palīdzība un kā tai sagatavot bērnu?

Nekādā gadījumā nevajag baidīties vērsties pie speciālista. Psihologs var veikt psiholoģisko diagnostiku un pārbaudīt, vai depresijas līmenis prasa psihoterapiju vai arī vēršanos pie psihiatra un medikamentozo ārstniecību. Depresija ir nopietna, bet ārstējama slimība. Vislabākie rezultāti smagas depresijas ārstēšanai tiek panākti, kombinējot psihoterapiju un zāles.

Bērnam atbilstoši vecumam ir jāpaskaidro, kas tiks darīts, kādēļ jādodas pie speciālista. Maziem bērniem var teikt, ka psihoterapeits palīdzēs atkal justies priecīgam un labāk sadraudzēties ar citiem bērniem. Pusaudžiem var izskaidrot, kā tieši psihoterapeits palīdz samazināt depresijas simptomus. Lai to efektīvāk izdarītu, pirms vizītes varat aprunāties ar konkrēto speciālistu.

Raksts tapis Slimību profilakses un kontroles centra un Veselības ministrijas rīkotās kampaņas Nenovērsies! ietvaros.

Plašāku informāciju par depresiju un citām psihiskām saslimšanām (somatoforma veģetatīva disfunkcija, neirotiski ar stresu saistīti traucējumi, ēšanas traucējumi u.c.), meklējiet mājaslapā www.nenoversies.lv.  

 
 
Slimību profilakses un kontroles centrs 10.09.2014.
 
135 : 111
 Novērtē
Pievienot komentāru


E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā E-KLASE brīdina, ka tai ir tiesības nodot informāciju par portāla lasītāju tiesībsargājošajām institūcijām, kas var lemt par kriminālprocesa sākšanu.

Twitter sadaļa

@eklase @jaunzemis_m Labdien! Lūdzam norādīt savu tālruņa numuru DM, apskatīsim situāciju un izsūtīsim Jums jaunu pieejas paroli.
@eklase @AgitaMace @BerzinaAiga @mmmaruta Atvainojamies, ja radies iespaids par konkrētiem termiņiem. Iecere ir, bet aktīvs… https://t.co/Izb5Vu7MH8
@eklase @mmmaruta Labdien! E-klases aplikācija šobrīd pieejama tikai vecākiem un skolēniem. Pārliecinieties, ka izmantojiet… https://t.co/JiJRNFNuEQ
@eklase Mazākajā skolā Latvijā šogad mācās astoņi bērni, lielākajā - 1610 https://t.co/0Dc1xnLlU1 via @eklase
@eklase @LaurisMorics Labdien! Ģimenes komplekta lietotājiem sadaļā “Uzstādījumi” -> “Lietotāju dati” ir iespēja atslēgt reklāmu rādīšanu.
@eklase Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību? https://t.co/Mi5kPJjAcp via @eklase
@eklase 4/4 vērtēšanas metode – risinājums skolotāja darba apjoma samazināšanai https://t.co/se0PTqS3YB via @eklase
@eklase Somijas izglītība nav brīnums, bet mērķtiecīga un sistemātiska darba rezultāts https://t.co/dDzWUIrN0u via @eklase
@eklase Sveicam Zinību dienā! Vēlam panākumus un enerģiju jaunajā mācību gadā! https://t.co/fM7HNhdmTj
@eklase Prezidents: Šodienas mainīgajā pasaulē skolotājiem ir jāmāk ieinteresēt un aizraut skolēnus https://t.co/Wwv6RpvoeD via @eklase
@eklase Vāc parakstus, lai saglabātu skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma https://t.co/kNt12STpm8 via @eklase
@eklase Septembrī skolas gaitas sāks 18 744 pirmklasnieki https://t.co/1uLXnrlgJN via @eklase
@eklase Latvietim bronzas medaļa Vispasaules informātikas olimpiādē https://t.co/MTsvl8pbtF via @eklase
@eklase Lielo skolu reitinga augšgalā arī šogad valsts ģimnāzijas https://t.co/cyyrd7IGI1 via @eklase
@eklase IZM plāno atteikties no speciālajām un vakarskolām https://t.co/lJ8GLKiKcr via @eklase