Aktualitātes PasaulēLatvijāViedokļi
 
 

Risinājumi mobinga mazināšanai skolās ir, taču tos jālieto

Komentāri20   

Parasti ar vardarbību skolā mēs iedomājamies zvērīgu kautiņu ar izlauztiem zobiem. Atšķirībā no fiziskās vardarbības emocionālā vardarbība ir mazāk pamanāma, bet tāpat atstāj ļoti nopietnas sekas, vēsta žurnāls Skolas vārds.

Vai jums skolas gados bijusi situācija, kad vairāki bērni nolemj turpmāk nerunāt ar jums vai citu bērnu? Vai kādu regulāri apsmējuši par augumu, ģērbšanās stilu? Vai kādam klasesbiedram skolotājs ir pateicis, ka no tāda jau nekas neizaugs, tikai sētnieks? Vai kādam ir bijis bail iziet no skolas, jo tur, aiz stūra, aizvien stāv bariņš vecāku bērnu, kas grūstās un izsaka nicīgas piezīmes? 

Mobings ietver gan emocionālo, gan fizisko vardarbību. Tā galvenās pazīmes ir ilglaicīgums, kā arī nevienmērīgs spēku sadalījums – varmāka ir spēcīgāks par upuri vai arī varmākas ir vairāki. Konflikta vai kautiņa gadījumā parasti spēku samēri ir vienādi. Tomēr neatrisināts konflikts ar laiku var pāraugt mobingā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas pētījuma datiem (Currie et.al. (2010). Social determinants of health and well-being in Young children. International report from 2009/2010 report. World Health Organization). Latvijas skolās ir vieni no augstākajiem vienaudžu neiecietības un vardarbības rādītājiem 38 pētītajās valstīs. Vecāku un speciālistu konferences Risinājumi drošām skolām gaitā 2. un 3. novembrī virkne Latvijas un ārvalstu speciālistu apliecināja, ka pastāv risinājumi mobinga ierobežošanai skolās, tomēr Latvijā tos reti lieto, trūkst sistēmiskas pieejas.

Somijas pieredze

Kā informēja Turku universitātes pārstāve Sanna Herkama, Somijas skolu antimobinga programma (KiVa) izstrādāta universitātē, izmantojot ļoti rūpīgu pētniecisko datu analīzi. Programmu īsteno vairāk nekā 90% somu skolu, tā atzīta par ļoti iedarbīgu, tāpēc tā adaptēta arī citu valstu vajadzībām. Līdztekus programmas izstrādei tika sagatavotas arī izmaiņas likumdošanā. S. Herkama uzsvēra – mobings ir grupas, nevis individuālu personu problēma, tieši tāpēc tas jārisina skolā. Mobinga upuri un varmākas ir skaitliskā mazākumā, bet lielākā daļa mobingā piedalās netieši – vērojot. Ir ļoti svarīgi strādāt arī ar vērotājiem.  

Nereti uzskata, ka upuris pats izraisījis mobingu. S. Herkama uzsvēra, ka bērni, kas vairāk nekā citi pakļauti mobinga riskam – fiziski vājāki, ar zemāku pašvērtējumu –, nevar būt atbildīgi par šādu situāciju un mobings nav neizbēgama parādība. Iekļaujošā vidē šādi jūtīgi bērni netiktu pakļauti mobingam. Pētījumi rāda, ka nereti mobingu izmanto visnotaļ pozitīvi, izglītoti skolēni un līderi, lai celtu savas akcijas.

Zviedrijas pieredze

Zviedrijas mobinga speciāliste Vivi Havia iepazīstināja ar Zviedrijas antimobinga pasākumu vēsturi. 2006. gadā pieņemts likums, kas aizliedz diskriminējošu uzvedību un pazemošanu izglītības iestādēs. Ja skola nav strādājusi, lai novērstu vardarbību un mobingu, tad tai jāatlīdzina ģimenēm, kuru bērns ir upuris, 2000 kronu.

V. Havia iepazīstināja ar Zviedrijā izmantoto metodi pretvardarbības plānu izstrādei. Tā sākas ar situācijas rūpīgu izpēti – kartēšanu, nosakot nedrošākās vietas skolā (piemēram, skolas garderobe, tualetes). Plāniem jāpalīdz reālajā situācijā, nevis jāsilda plauktus. Kartēšana jāveic precīzi, skaidri definējot, kādas parādības un kāpēc novērotas (piemēram, grūstīšanās, apsaukāšanās, izolēšana). Tikai pēc kartēšanas tiek skaidroti mobinga cēloņi (pieaugušo uzraudzības trūkums u. c.).

Nereti Latvijā problēmas risina, radot jaunus priekšmetus, kā to labi aprakstījis sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Iepazīstoties ar Zviedrijas pieeju, redzams, ka izglītošana ir tikai viens no iespējamiem elementiem. Piemēram, konkrētā skolā, lai mazinātu vardarbību gaiteņos, tika paredzētas vairākas darbības:

  • pieaugušais gaitenī starpbrīžos;
  • pretvardarbības izklaidējošas aktivitātes starpbrīžos;
  • skolotājs pārrunā klasē;
  • kopā ar skolēniem tiek izstrādāti un pieņemti noteikumi, kā uzvesties klasē un gaiteņos;
  • kopīgs antimobinga izklaidējošs pasākums skolā.

Antimobinga pasākumi skolā tiek veidoti, lai bērnus izglītotu, iesaistītu un arī popularizētu pozitīvu rīcību. Svarīgi, lai darbs nebūtu vienreizējs – ir nepieciešams regulārs monitorings, lai novērtētu rīcības rezultātus un paredzētu jaunus pasākumus, ja esošaisplānsir nepietiekami iedarbīgs.

Nekavējoties notiek saruna ar upuri

S. Harkama izstāstīja, kā rīkojas KiVa programmas skolās, ja tiek ziņots par mobingu: nekavējoties notiek saruna ar upuri, lai saprastu, kas noticis. Turklāt upurim ļoti svarīgi tikt uzklausītam un just atbalstu, jo tieši vienaldzība un atbalsta trūkums ir viņam vissāpīgākais. Pēc tam notiek pieaugušo saruna ar agresoru. Ja agresori bijuši vairāki, pārrunas tiek organizētas tā, lai viņi nepaspētu saskaņot viedokļus. Pārrunu mērķis ir bērniem skaidri likt saprast, ka mobings un emocionālā vai fiziskā vardarbība skolā netiek akceptēta, kā arī palīdz bērniem saprast, kā rīkoties citādi. Ļoti svarīgi, ka pēc noteikta laika notiek atkārtotas pārrunas, lai redzētu, vai bērnu uzvedība ir mainījusies. Vecāki ne vienmēr tiek informēti par notikušajām pārrunām, jo tā ir skolas kompetence. Mobinga samazināšanās Somijas skolās pozitīvi iespaidojusi skolēnu patiku pret skolu, kā arī uzlabojušies akadēmiskie rezultāti.

Kā sprieda dalībnieki vienā no konferences darba grupām, mobingu veicina arī vecāku un skolotāju piemērs, tāpēc jāsāk būtu arī ar pieaugušo attieksmes un izturēšanās maiņu.

Svarīgi strādāt ar bērniem, kas ir agresori

Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas docente Ilze Damberga uzsvēra, ka ļoti svarīgi strādāt ar bērniem, kas ir agresori, un palīdzēt viņiem veidot pozitīvus izturēšanās modeļus, jo pētījumi liecina, ka šādi bērni biežāk nonāk atkarību varā vai konfliktē ar likumu. Svarīgi vecākiem ir ieklausīties bērnā un pamanīt mobingu, jo bērni nelabprāt stāsta par pāridarījumiem, viņiem ir kauns un bailes, tāpēc par pāridarījumiem nereti liecina somatiskas pazīmes, piemēram, vēdersāpes, mēdz arī pasliktināties sekmes. Vecākiem I. Damberga iesaka sākotnēji vērsties pie klases audzinātāja, sociālā pedagoga un skolas psihologa. Ja nav sekmju, nākamais solis ir vēršanās pie skolas direktora un tālāk – Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Vecāku un skolas sadarbība ir ļoti svarīga konfliktsituāciju risināšanā. Vecāki parasti kaunas un vaino sevi, ja agresors izrādās pašu bērns, tomēr jāatceras, ka arī no četrus gadus veca bērna varam prasīt atbildību par savu rīcību.

Malina Abrahamsone no Zviedrijas nevalstiskās antimobinga kustības Friends akcentēja, ka arī skolēnus nepieciešams iesaistīt antimobinga pasākumos. Šo organizāciju 1997. gadā izveidoja meitene, kas pati piedzīvoja sociālo izstumšanu skolā. Pašreiz Friends ir ietekmīga organizācija, kas veido dažādas sociālās kampaņas, lai informētu sabiedrību par mobingu. Skolēni var kļūst par Friends pārstāvjiem savās skolās. Tomēr ļoti svarīgi bērnus nepārvērst mazos policistos un nepārlikt atbildību bērnu rokās – antimobinga pasākumi ir pieaugušo atbildība. Antimobinga politika Zviedrijā aizsākās pēc otra pasaules kara, kad zviedru sabiedrība secināja, ka demokrātijas noturēšanai būtiski faktori ir kritiskā domāšana un savstarpējā cieņa.

Noslēgumā dalībnieki apkopoja viedokļus, ko darīt vecākiem, skolai un politiķiem, lai mazinātu vienaudžu neiecietību un vardarbību skolās. Kā galvenie rīcības veidi tika minēti:

  • izglītoties par mobingu, tā veidiem, kā to pazīt;
  • runāt ar bērniem, ieklausīties;
  • pozitīvs personīgais piemērs;
  • piešķirt pietiekamu nozīmīgumu un arī finansējumu regulāram, sistemātiskam antimobinga darbam;
  • antimobinga pasākumus gan skolas, gan valstiskā līmenī balstīt uz situācijas analīzi. 

Konferenci rīkoja konsorcija Latvijas vecāku forums dalīborganizācijas Izglītība un atbalsts Latvijas vecākiem un Vecāki par izglītību sadarbībā ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. Tajā pulcējās apmēram 130 vecāki, pedagogi, pētnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ideja aizsākās Latvijas 1. vecāku forumā šā gada 12. maijā. Konferences laikā notika arī paralēla sesija par atkarību mazināšanu un drošību internetā.

 
 
Jana Simanovska, Kristiāna Kalniņa un Kristīne Dūdiņa, žurnāls „Skolas Vārds” 22.11.2012.
 
372 : 280
 Novērtē
Pievienot komentāru


E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā E-KLASE brīdina, ka tai ir tiesības nodot informāciju par portāla lasītāju tiesībsargājošajām institūcijām, kas var lemt par kriminālprocesa sākšanu.

Twitter sadaļa

@eklase “Latvijas skolas soma” sniegs skolēniem iespēju pieredzēt Latviju https://t.co/wlaiCZrqQ9 @ChaulaTV https://t.co/xBZCorRvGt
@eklase @ingussjk Labdien! Lūdzu, atsūtiet mums šeit DM (direct message) savu vārdu un telefona nr., palīdzēsim Jums atrisināt problēmu!
@eklase Piesakies Vītolu fonda administrētajām stipendijām līdz 1.martam! https://t.co/8Qrr3LLV1v https://t.co/3owJPzwdto
@eklase Izglītības reforma: Pazudis arodskolā https://t.co/HWT66PWMjL @Re:@rebaltica https://t.co/uTbjOYIvJT
@eklase @martinsleitass Labdien! Paldies par informāciju! Kļūme ir novērsta. Vai izdodas apskatīt nepieciešamo informāciju?
@eklase Izglītības reforma: Optimizācija caur asarām https://t.co/f7lhVgwY5V @rebaltica https://t.co/p5dslnRYTK
@eklase Jaunā skola: Apvērsums izglītības sistēmā https://t.co/bfgOQtMsOx @rebaltica https://t.co/1FBFO8FObN
@eklase Februārī Latvijā plaši atzīmēs Pasaules drošāka interneta dienu @ChaulaTV https://t.co/RDrx4hNEcE https://t.co/bXINi4eiNx
@eklase Izglītības reforma: Jaunā skola https://t.co/qSHiqxMsDy @rebaltica https://t.co/cAa3fu44CA
@eklase Deputāti: Pētījums par skolēnu zināšanām - mudinājums rīkoties nekavējoties https://t.co/mPDgM6mkAp https://t.co/uBHadi42w0
@eklase Latvijas augstskolu studentus aicina pieteikties Lēdijas Adas Lavleisas balvai un Čārlza Bebidža balvai… https://t.co/2l8R9hRHli
@eklase Skolēni var sākt pieteikties "Ēnu dienas 2017" vakancēm https://t.co/Rp6BMzw3Al https://t.co/sSqa17xDPU
@eklase Jauniešu televīzijas https://t.co/m0IhQXSiAH saruna par semināru "Beta" 9.-12.klašu skolēniem… https://t.co/4lFrOSuEy8
@eklase Aicina darba devējus pieteikt vakances "Ēnu dienai 2017" https://t.co/v6jvrzDWJR @ChaulaTV https://t.co/4RxAafVHd8
@eklase Sākusies pieteikšanās Vītolu fonda administrētajām stipendijām https://t.co/it4jCc8Axs https://t.co/uIk4RJMiAW