Aktualitātes Pasaulē LatvijāViedokļi
 
 

IKT risinājumi izglītības politikā – aktualitātes un izaicinājumi

Komentāri20   

Šobrīd nav statistiski ticamu datu par to, kā tieši un ar kādu intensitāti informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) tiek izmantotas ikdienas mācību darbā vispārējā un profesionālajā izglītībā.

 

Boston Consulting Group (BCG) jau vairākus gadus īsteno e-intensity index mērījumu visā pasaulē, kas atspoguļo trīs būtiskākās interneta tehnoloģiju indikatīvās grupas: pieejamība, e-komercija un lietojamība. 2010. gadā Latvija aptuveni simts valstu konkurencē ierindojās 85 vietā. Savukārt šogad mēs pieejamības (jeb infrastruktūras) ziņā esam top 20 valstu sarakstā. Pašlaik Latvija kopumā minētajā indeksā, kas veidojas no vairāk nekā 30 indikatoriem, ierindojas godpilnā 29 vietā. Tādējādi tiešsaistes risinājumu izmantošanai mājsaimniecībās un komercdarbībā ir ļoti liels pieaugums. Diemžēl tieši to pašu nevarētu teikt par IKT lietojumu izglītības procesu organizācijai.

Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem, šobrīd katrā izglītības iestādē ir pieejams platjoslas interneta pieslēgums, kā arī dažāda līmeņa datortehnika ir pieejama gan administratīvajam, gan mācību procesam. Tomēr šajā gadījumā jāuzsver, ka tehnika ir pieejama, nevis tiek izmantota attiecīgajiem mērķiem. Šobrīd nav statistiski ticamu datu par to, kā tieši un ar kādu intensitāti IKT tiek izmantotas ikdienas mācību darbā vispārējā un profesionālajā izglītībā. Ņemot vērā augstskolu specifiku, IKT risinājumi tiek ieviesti un izmantoti daudz plašāk, un lielākās universitātes šajā jautājumā var lepoties ar ļoti sistemātiskiem un vispusīgi integrētiem risinājumiem. Te jāmin tādi piemēri kā vienotas informācijas sistēmas, dokumentu aprite, studentu identifikācijas kartes, tālmācības platformas, studiju sasniegumu reģistrs u. c. Piemēram, Latvijas Universitātē pastāv arī praktiskas iestrādnes promocijas darbu digitālo versiju brīvpieejai, un Latvijas augstskolas nodrošina dažāda veida resursus arī vietotajā bibliotēku tīklā.

Aplūkojot vispārējā un vidējā profesionālajā izglītībā īstenotās iniciatīvas šajā IKT virzienā, mēs visbiežāk runājam par datorizāciju un datortīkla infrastruktūru. Vairākus gadus, tiekot īstenotam ESF projektam Dabaszinātnes un matemātika, skolas ieguva arī specifiskus digitālos mācību resursus attiecīgajās jomās. Lai gan minētie resursi (piemēram, datortehnika) ir izmantojami arī sociālo zinātņu mācību priekšmetos, par šādām pedagogu aktivitātēm reprezentatīvas informācijas nav.

Šobrīd IZM izglītības politikas kontekstā ir izvirzījusi vairākas darbības prioritātes, kas turpmāk materializēs gan nacionāla līmeņa iniciatīvās, gan arī nākamā struktūrfondu plānošanas perioda aktivitātēs. Pedagogu digitālā pratība, digitālie mācību resursi un vienotas informācijas sistēmas ir tie trīs virzieni, kas visspilgtāk raksturo IKT progresu izglītības politikā.

Aizvien pedagogu digitālā pratība ir neapmierinoši zemā līmenī

Diemžēl vēl aizvien pedagogu digitālā pratība ir neapmierinoši zemā līmenī, par ko liecina arī 2011. gadā veiktā pētījuma Pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte dati. Ļoti kritiski skolotāju digitālo pratību vērtē ne tikai skolēni un vecāki, bet arī paši skolotāji. Turklāt tieši šo prasmi skolotāji ierindo piecu būtiskāko profesionālo prasmju sarakstā. Ir pilnīgi skaidrs, ka IZM un pašvaldību centieni modernizēt skolas un klases mācību vidi nedos nekādu atdevi, ja skolotāji vēl aizvien attiecīgās tehnoloģijas neizmantos pilnvērtīgi.

Lai gan digitālo mācību resursu (DMR) jautājums ir vairāku izglītības iniciatīvu dienaskārtībā, tehnikas ienākšana klasē ir samērā komplicēts risinājums, kas rada arī zināmus priekšizpētes infrastruktūras modernizēšanas darbus. Pirmkārt, ir jāpārplāno skolas datortīkla (tostarp bezvadu tīkla) infrastruktūra un iekārtu pieslēgvietu tīklojums. Nedrīkst aizmirst arī par tehniskā atbalsta funkcijām, kas noteikti vairs nebūs pa spēkam vienam informātikas skolotājam, līdzko mācību procesā sāks piedalīties, iespējams, pat vairāki simti dažādu digitālo iekārtu.

Pastāv vairāki DMR izmantošanas modeļi jeb klasifikācija. Viens no tiem ir mums zināmais UNESCO – IKT izglītība ilgtspējīgai attīstībai un jaunais humānisms. Arī tas, kas tiek piedāvāts UNESCO ICT Competency Framework for Teachers. Vēl viena recepte – pieeja, kompetence, motivācija. Tātad piekļuves iespējas DMR, prasme un vēlme tos lietot. Zināmā mērā šim modelim ir ne tikai horizontāla struktūra, bet arī vertikāla – motivāciju lietot nosaka, cik lielā mērā cilvēks to prot darīt, savukārt to ietekmē, tas cik plaši un viegli viņam kā lietotājam DMR ir pieejami.

Šobrīd Latvijai neatbildēts jautājums – kā un vai DMR varētu ietekmēt skolēnu mācību sasniegumus? Tā kā tieši šis mācību procesa rezultatīvais indikators ļoti bieži tiek izmantots izglītības politikas plānošanā un analīzē, arī DMR integrācijai viennozīmīgi ir jāpaaugstina šī indikatora rezultatīvie rādītāji.

Tiešs atbalsts iepriekš minētajām prioritātēm ir vienots informācijas sistēmu tīkls, kas vairākos pārvaldes līmeņos varēs nodrošināt gan informatīvo, gan mācību resursu izveides, glabāšanas un izplatīšanas pakalpojumus. Jāatceras, ka digitāli mācību resursi vismaz tuvākajā laikā būs tikai kā brīvprātīgs atbalsta risinājums standartu apguvē. Pagaidām, piemēram, Latvijas vispārējā izglītība nav gatava revolūcijai, pilnībā nomainot tradicionālās tāfeles, burtnīcas, mikroskopus, grāmatas un kontūrkartes. 

 
 
Dr. Rūdolfs Kalvāns, IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietnieks attīstības stratēģijas un starptautiskās sadarbības jomā, žurnāls „Skolas Vārds” 27.11.2012.
 
129 : 188
 Novērtē
Pievienot komentāru


E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā E-KLASE brīdina, ka tai ir tiesības nodot informāciju par portāla lasītāju tiesībsargājošajām institūcijām, kas var lemt par kriminālprocesa sākšanu.

Twitter sadaļa

@eklase Lielo skolu reitinga augšgalā arī šogad valsts ģimnāzijas https://t.co/cyyrd7IGI1 via @eklase
@eklase IZM plāno atteikties no speciālajām un vakarskolām https://t.co/lJ8GLKiKcr via @eklase
@eklase IZM virza priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma https://t.co/16RhPXkOXr via @eklase
@eklase Pirmajā nedēļā eksāmenu rezultāts mainīts 10 gadījumos https://t.co/yxcId9Dppj via @eklase
@eklase Plāno vienkāršot pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību https://t.co/bWbJO0s2bJ via @eklase
@eklase IZM publiskos ģeotelpiskās plānošanas platformu "Skolu karte" https://t.co/waXOWShQGv via @eklase
@eklase 70 skolās obligātos eksāmenus kārtoja mazāk nekā desmit skolēni https://t.co/9EgM1BBsRv via @eklase
@eklase Stājas spēkā grozījumi bērnu nometņu organizēšanas un darbības kārtībā https://t.co/Q8zu0ZYJoK via @eklase
@eklase Šadurskis: Eksāmenu rezultāti pierāda, ka reformas izglītībā nedrīkst atlikt https://t.co/JI4q16KiID via @eklase
@eklase LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis https://t.co/Gs46PyfEAR via @eklase
@eklase Portālā "Latvija.lv" sākas elektroniskā pieteikšanās studijām augstskolās https://t.co/5yYSBHzj0w via @eklase
@eklase Ārstes padomi, kā izvairīties no traumām vasarā https://t.co/gWzR3KA4BA via @eklase
@eklase E-klases portāla sadaļā "Konference" pieejami lekciju video ieraksti https://t.co/ZbZO2FFrYa https://t.co/YaCDGWwO9o
@eklase Konferences "E-KLASE 2017" bildes jau pieejamas portālā! Drīzumā tiks publicēti arī lekciju ieraksti.… https://t.co/izHRTCqkCp
@eklase Pēc izglītojošas dienas pedagogi piedalās loterijā un pēcāk baudīs Liepājas Simf. orķestra stīgu kvinteta koncertu. https://t.co/ZbZO2FFrYa