AktualitātesPasaulē Latvijā Viedokļi
 
 

Ziņojums: Skolotāju algas Latvijā zemākās OECD

Komentāri68   
Foto: 123RF

Skolotāju algas Latvijā ir zemākās OECD valstu vidū, taču vienlaikus skolotāji Latvijā saņemt par aptuveni 20% lietāku algu nekā citi iedzīvotāji ar līdzīgas pakāpes izglītību.

 

Tā liecina jaunākais starptautiskais ziņojums par izglītību "Education at a Glance".

Ziņojumā skaidrots, ka absolūtajos skaitļos vidējās Latvijas skolotāju (no pirmsskolas līdz vidusskolai) algas gadā ir zemākās starp visām OECD dalībvalstīm un partnervalstīm. OECD pētnieki aprēķinājuši, ka vidējās izglītības skolotāja vidējā alga gadā ir 18 400 dolāri (aptuveni 15 373 eiro), kas ir apmēram 2,5 reizes mazāk nekā OECD valstīs vidēji (33 000 dolāri jeb aptuveni 27 572 eiro).

Vienlaikus OECD pētnieki uzsvēra, ka, salīdzinot ar tādu pašu izglītības pakāpi ieguvušo iedzīvotāju algām valstī, skolotāji Latvijā ir daudz labāk apmaksāti. Kamēr citās valstīs un ekonomikās, par kurām ir pieejami dati, sākumskolās un vidējās izglītības pirmā un otrā posma skolotāji saņem mazāku atalgojumu, nekā citi iedzīvotāji ar līdzīgas pakāpes izglītību, Latvijā skolotāji saņem par 20% vairāk.

Ziņojumā uzsvērts, ka relatīvi augstās algas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai piesaistītu un paturētu skolās augsti kvalificētus skolotājus.

Tāpat uzsvērts, ka skolēnu skaits klasē Latvijā ir mazāks par vidējo OECD gan sākumskolā - 16 skolēni klasē salīdzinājumā ar OECD vidēji 21, gan vidējās izglītības pirmajā posmā jeb pamatizglītības otrajā posmā - 15 skolēni salīdzinājumā ar OECD vidēji 23.

Šīs salīdzinoši mazās klases palielina izglītības izmaksas, jo prasa algot vairāk skolotāju uz noteiktu skaitu skolēnu. Tomēr Latvija vismaz daļēji to kompensē, nosakot skolēniem mazāku mācību stundu slodzi, teikts ziņojumā.

Ar 169 dienām sākumskolā un 173 dienām pamatizglītības otrajā posmā Latvijai ir viens no īsākajiem mācību gadiem obligātajā izglītībā starp visām OECD valstīm, kā arī mazākais obligāto mācību stundu kopējais skaits skolēniem starp visām OECD dalībvalstīm, noskaidroja OECD pētnieki.

Taču, neskatoties uz mazāku mācību stundu slodzi skolēniem, skolotāju no sākumskolas līdz vidusskolai kopējais oficiāli noteiktais darba laiks Latvijā ir krietni virs vidējā OECD valstu rādītāja, informē aģentūra LETA. Taču mazāk par pusi no šī laika - 735 stundas gadā, skolotājiem ir jāatrodas skolā, un tas ir zemākais skolā veicamais darba laika apjoms no visām OECD valstīm. Pamatizglītības posma skolotāji Latvijā mācīšanai klasē velta mazāk astronomisko stundu, nekā vidēji OECD valstīs.

OECD eksperti ziņojumā norādīja, ka tas nozīmē, ka skolotāji var atvēlēt nozīmīgu darba laika daļu ļoti svarīgām aktivitātēm, kas neietver mācīšanu klasē, piemēram, skolēnu rakstu darbu vērtēšanai, sagatavošanos stundām, sanāksmēm ar citiem skolotājiem un papildu darbam ar talantīgiem bērniem un tiem, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts.

Ziņojumā uzsvērts, ka visi nosauktie faktori - mācību stundu slodze, mācīšanas laiks klasē, skolēnu skaits klasē un skolotāju algas - ietekmē skolotāju piedāvājumu un pieprasījumu valstī. Veidot labvēlīgus nosacījumus, lai piesaistītu skolotāja profesijai labākos kandidātus, var izrādīties īpaši svarīgi tādās valstīs kā Latvija, kas sastopas ar skolotāju darbaspēka novecošanos, piekodināts ziņojumā.

Gan pamatizglītības otrajā posmā, gan vidējā izglītībā skolotāju vidējais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais augstākais visās OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Apmēram 50% šajās izglītības pakāpēs strādājošo skolotāju ir 50 gadus veci un vecāki, kas ir ievērojami vairāk nekā OECD vidēji - 36% vidējās izglītības pirmajā posmā un 40% vidējās izglītības otrajā posmā.

 
E-klase 13.09.2017.
 
15 : 60
 Novērtē
Pievienot komentāru


E-KLASE neatbild par komentāriem, kas pievienoti rakstiem, tomēr aicina portāla lasītājus ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, kā arī iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā E-KLASE brīdina, ka tai ir tiesības nodot informāciju par portāla lasītāju tiesībsargājošajām institūcijām, kas var lemt par kriminālprocesa sākšanu.

Twitter sadaļa

@eklase @AgitaMace @BerzinaAiga @mmmaruta Atvainojamies, ja radies iespaids par konkrētiem termiņiem. Iecere ir, bet aktīvs… https://t.co/Izb5Vu7MH8
@eklase @mmmaruta Labdien! E-klases aplikācija šobrīd pieejama tikai vecākiem un skolēniem. Pārliecinieties, ka izmantojiet… https://t.co/JiJRNFNuEQ
@eklase Mazākajā skolā Latvijā šogad mācās astoņi bērni, lielākajā - 1610 https://t.co/0Dc1xnLlU1 via @eklase
@eklase @LaurisMorics Labdien! Ģimenes komplekta lietotājiem sadaļā “Uzstādījumi” -> “Lietotāju dati” ir iespēja atslēgt reklāmu rādīšanu.
@eklase Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību? https://t.co/Mi5kPJjAcp via @eklase
@eklase 4/4 vērtēšanas metode – risinājums skolotāja darba apjoma samazināšanai https://t.co/se0PTqS3YB via @eklase
@eklase Somijas izglītība nav brīnums, bet mērķtiecīga un sistemātiska darba rezultāts https://t.co/dDzWUIrN0u via @eklase
@eklase Sveicam Zinību dienā! Vēlam panākumus un enerģiju jaunajā mācību gadā! https://t.co/fM7HNhdmTj
@eklase Prezidents: Šodienas mainīgajā pasaulē skolotājiem ir jāmāk ieinteresēt un aizraut skolēnus https://t.co/Wwv6RpvoeD via @eklase
@eklase Vāc parakstus, lai saglabātu skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma https://t.co/kNt12STpm8 via @eklase
@eklase Septembrī skolas gaitas sāks 18 744 pirmklasnieki https://t.co/1uLXnrlgJN via @eklase
@eklase Latvietim bronzas medaļa Vispasaules informātikas olimpiādē https://t.co/MTsvl8pbtF via @eklase
@eklase Lielo skolu reitinga augšgalā arī šogad valsts ģimnāzijas https://t.co/cyyrd7IGI1 via @eklase
@eklase IZM plāno atteikties no speciālajām un vakarskolām https://t.co/lJ8GLKiKcr via @eklase
@eklase IZM virza priekšlikumu par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma https://t.co/16RhPXkOXr via @eklase