Lekciju tēmas

Iespējas un plāni kvalitatīvai E-klases attīstībai

E-klase ikdienā saskaras ar plašu izglītības procesa norišu spektru. Tas ļauj fiksēt gan ikdienas mazās rutīnas detaļas, gan arī vērot tendences ilgākos laika posmos, iespējams, pat prognozēt dažādus procesus. Piedāvāju ieskatu E-klases attīstībā trīs nozīmīgu tēmu kontekstā.
Kādas izmaiņas un iespējas E-klase saredz saistībā ar kompetencēs balstīto izglītības procesu?
Kā organizēt jēgpilnu un efektīvu komunikācijas procesu laikmetā, kad saziņas iespēju un informācijas ir daudzkārt vairāk kā spējas tās uztvert un reaģēt?
Kā sadarboties dažādu paaudžu un lomu spēlētājiem dinamiskā izglītības procesā? Ko sagaida vecāki un cik labi izprot mūsdienu izglītības procesus? Kādi ir izglītības procesa vērtēšanas un progresa noteikšanas principi? Kādas ir atgriezeniskās saites iespējas? Vai visi šīs lietas saprot līdzīgi?

Lekciju vadīs: E-klase vadītājs, Jānis Kaģis.

Sociāli emocionālā mācīšanās un tās nozīme skolā

Jaunajā izglītības saturā tiek paredzēta vieta arī apzinātai skolēnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanai. Gan akadēmiskā, gan sociāli emocionālā mācīšanās skolā ir vienlīdz nozīmīgas, tādēļ šīs prasmes ir konsekventi jāmāca un jāattīsta. Pārrunājot praktiskus piemērus, klausītāji iepazinās ar sociāli emocionālās mācīšanās jēdzienu, pieejām un konkrētiem paņēmieniem tās īstenošanai dažādās vecuma grupās.

Lekciju vadīja: Baiba Martinsone, Dr.psych. Latvijas Universitātes asociētā profesore klīniskajā psiholoģijā vadošā pētniece izglītības psiholoģijā.

Veiksmīga pārmaiņu komunikācija

Viena no svarīgākajām pedagoga un izglītības iestādes vadītāja kompetencēm ir komunikatīvā lietpratība - sarunāties, saprasties un sadarboties ar skolēniem, kolēģiem, vecākiem, vadību un sadarbības partneriem. Īpašu nozīmi šī kompetence iegūst pārmaiņu laikā, jo katru pārmaiņu neveiksmes galvenokārt ir komunikatīvas, bet to veiksmīgums ir atkarīgs no pārmaiņu virzītāju prasmes mērķtiecīgi komunicēt ar visām iesaistītajām grupām.

Lietišķas saziņas un saskarsmes principiālās iezīmes

Lietišķa komunikācija kā atvērts dialogs (saruna), ar uzdevumu panākt vienprātību (konsensu) diskutablajos jautājumos, kas ļautu izveidot sadarbības attiecības (partnerību) starp sarunā iesaistītajām pusēm. Kādas prasības ir jāievēro, lai sarunas laikā puses sadarbotos un kāpēc tā vietā mēs cenšamies stratēģiski, normatīvi vai emocionāli iedarboties uz sarunas partneri?

Sarunas kā atvērta dialoga komunikatīvā struktūra

Saruna kā apmaiņa ar saturisku un strukturālu informāciju. Strukturālās informācijas (sarunas partneru nodomi, vēlamās attiecības un aktuālās attieksmes) loma lietišķā saskarsmē. Abas puses vienojošo saskarsmes punktu (komunikācijas platformas) nozīme sarunas un sadarbības procesā? Kā sarunas laikā sadarboties ar auditoriju un veidot sarunu kā komandas darbu pie abpusēji pieņemama risinājuma izstrādes?

Lekciju vadīja: Edmunds Apsalons, Dr. Phil. Brēmenes Universitātes un Latvijas Universitātes doktors filozofijā. Konsultants un treneris lietišķas komunikācijas un organizāciju vadības jomā.

Kā Latvijā izprot izglītības kvalitāti?

“Civitta Latvija” eksperts Gatis Bolinskis pastāstīja par to, kā skolotāji, skolēni, vecāki, kompetenču izglītības izstrādātāji saprot izglītības kvalitāti. Kas ir kopējais visiem skatījumiem un, kā tiek plānots ieviest izglītības kvalitātes mērījumus.
Pati izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide vēl ir īstenošanas sākuma stadijā, un šī ir lieliska iespēja gan uzzināt to, gan arī sniegt savu atgriezenisko saiti un redzējumu.

Uz sarunu īpaši tika aicināti skolu vadītāji, metodiķi, pašvaldību izglītības speciālisti vai izglītības departamentu pārstāvji.

Sarunu vadīja: “Civitta” konsultants, Gatis Bolinskis.

Degt par savu profesiju, bet nesadegt

Izdegšana var skart jebkuru cilvēku, neatkarīgi no vecuma, dzimuma, pieredzes vai ieņemamā amata, jo tās rašanos ietekmē ļoti dažādi ikdienas dzīves faktori. Skolotāju darbs ir ļoti atbildīgs, intensīvs, ar lielu darba slodzi. Uzkrātais stress darbā negatīvi ietekmē mūsu emocionālo stāvokli mājās un, ja mājās dažādas problēmas, tas atspoguļojas darbā. Sanāk apburtais loks. Kā pamanīt ilgstoša stresa pazīmes, lai neiestātos izdegšana – par to uzzināsiet seminārā.

Teorētiskajā daļā runājām par:
-izdegšanas un ilgstoša stresa cēloņiem un pirmajām pazīmēm;
- ilgstoša stresa sekām personīgajā un profesionālajā dzīvē;
-kā atpazīt ilgstoša stresa izraisītos traucējumus un simptomus, lai tos varētu novērst pirms iestājas izdegšanas fāze.

Praktiskajā daļā:
Katram semināra dalībniekam bija iespēja apzināt stresa cēloņus jeb stresorus savā darbā.

Semināru vadīja: Evija van der Beek, Mg. Sc. administr., diplomēta supervizore un sertificēts profesionāls koučs.

Diskusija par E-klases lietošanu pirmskolas izglītības iestādēs

Atvērta diskusija par E-klases lietošanas ikdienu un kompetenču izglītības ienākšanu pirmskolās. Kā arī E-klases pārstāvju ieteikumi un pieredze ikdienas darbā ar E-klasi.

Diskusiju vadīja: E-klases eksperti, Kārlis Putāns, Kristaps Slokenbergs.

Kā dzīvot ar patiesu prieku?

Parasti mēs nemākam apzināti ietekmēt savas emocijas un izjūtas – tās vienkārši uzpeld no psihes dzīlēm un mums nākas ar tām kaut kā sadzīvot. Kāpēc šis cilvēks manī rada sliktas sajūtas? Kāpēc es šodien jūtos labāk, nekā vakar? Vai manām dusmām bija īsts pamats? Kāpēc es nedzirdēju to, ko cilvēks man saka? Bieži vien apziņas līmenī cilvēks nespēj precīzi atbildēt – vien konstatēt.

Vai no tā, kā es skatos uz pasauli, ir atkarīgs, ko es tajā redzu?

Lekciju vadīja: Indulis Paičs, Luterāņu mācītājs, teoloģijas maģistrs un psiholoģijas doktorants. Integrālās izglītības institūta pasniedzējs.

Mācību darba plānošana skolā

Par kādiem jautājumiem saistībā ar mācību darbu svarīgi vienoties un kopīgi plānot visiem skolotājiem? Kā vislabāk organizēt un atbalstīt skolotāju sadarbību? Kā skolā uzsākt, īstenot un pārraudzīt pārmaiņu iniciatīvas mācību darba pilnveidei? Kā veidot mācīšanās kultūru skolā? Par šiem jautājumiem darbnīcu vadītāji sarunājās ar izglītības iestāžu vadītājiem.

Darbnīcu vadīja: Edīte Kanaviņa, Skola2030 eksperte, Gulbenes 2.vidusskolas direktore un Inese Vilciņa, Skola2030 eksperte, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas metodiķe.

Konferences noslēgums

Noslēguma uzruna un izloze konferences dalībniekiem.

 

Koncerts

LNSO Kamermūzika. Tango II

Šīs tangomūzikas programmas idejas autors un iniciators ir Raimonds Melderis, un klasisks kamermūzikas ansamblis (stīgu kvartets un bass) satiekas ar akordeonu un ģitāru neakadēmiskā programmā ar smalku un vitālu saturu.

Līdzās tangomūzikas klasiķim Astoram Pjacollam jaunajā programmā likts itāļu džeza akordeonista Fausto Bekalosi opuss Tangamente. “Mūzika ir mans alfabēts,” saka Bekalosi, kurš uzstājies kopā ar Džanluidži Trovēzi, Alu di Meolu un Gonsalo Rubalkabu. 

Konferences laikā notiks filmēšana un fotogrāfēšana, materiāli tiks publicēti portālā E-klase.